Rozaa burti

Sasūkusies ar Tom Waits melodijām guļu gultā, tikko pamodusies ar gaisā saceltu manas pasaules kārtību. Vienīgais šī rīta jautājums galvā nav viss par to, kāpēc es atkal mājās ierados astoņos no rīta, bet gan par to, vai maz ir vērts vērt acis vaļā, vai vienkārši turpināt pasaules kārtības sabrucināšanu ar kārtīgu devu miega trijos dienā.

Pēc kārtīga dialoga pašai ar sevi nonākam pie oriģināliem secinājumiem, kas vispār nav saistīti ar miegu un gultu, kā vienīgo glābiņu:

1.       Martini pudele man priekšā uz galda ir neizdzerta, kas rosina domāt, ka, iespējams, ka tomēr esmu pieskaitāma pie sevis kontrolētspējīgas personas.

2.       Ierastajā istabas kopainā ir liels iztrūkstošs caurums- riteņa stūris stāv tukšs. O nē! Tikai ne to- protams, ka viņš vientuļš atrodas vienā no Vecrīgas naktslokāliem. Tā tad man tomēr būs jāceļas ārā no gultas. Sasodīts.

3.       Te sākās ātra telefona pārskatīšana, kurā sazīmējas aptuvenie laiki, cikos kur esmu bijusi. Priecīgi secinu, ka vakar esmu meklēta un ļoti gaidīta dažādu draudziņu kompānijās.

4.       Paskatoties pulkstenī saprotu, ka mēģinu sakopot savu saprātu jau aptuveni pus stundu. Mēģinājumi neveiksmīgi, jo galva atsakās domāt kaut ko ārpus vakarnakts.

Tad nu ar pūlēm savilkti plusi/mīnusi un izdarīts lielais secinājums- galva nestrādā, jo vēl atrodas karuseļa efektā, ritens nav mājas, jo nemāku teikt nē un patīk drāma, Martini pudele ir neizdzerta, jo vakar tai vispār nepieskāros, telefonā ir lieli rēķini, jo visiem uz vasaras beigām jāpaspēj vēl reizi izbaudīt vasaras nakts burvību.

Un par to gulēšanu- atslēgties uz pāris stundām ir laba ideja jau pašā saknē.

P.s.

Ja Jums liekas, ka šie ir paģirainas meitenes murgi, tad Jūsu zināšanai, naktī izdzēru labi, ja divus alus. Vienīgā ieraksta jēga ir saistīta ar nebeidzamo karuseli, kas griežas un griežas... vienīgais jautājums ir Jums- vai jūs lecat iekšā un gaidāt, kur tas aizgriezīsies, vai tomēr stāvat pie kasēm un čīkstat, cik vienmuļa un neinteresanta ir kļuvusi dzīve.

Lec iekšā!