Tā nu ir sanācis, ka esmu jaunākā šī portāla dalībniece, kas nepavisam neliek justies kaut kā īpaši. Gluži pretēji. Esmu lielā izmisumā un neskaidrībā, jo pēdējo nedēļu laikā nonācu pie slēdziena, ka galīgi nederu šim laikmetam (konkurence, stress, steiga un cīņa mani nervozē). Tad nu pēc Ievas iedvesmojošā kulinārijas raksta, šeit būs činkstošas vaimanas, padaloties ar pārdomām un, iespējams, lūgt jūsu viedokli šajā jautājumā.
Kā esmu noskaidrojusi aprakstos, tad jums skolas laiki jau ir beigušies un pašlaik notiek aktīva karjeras attīstība. Tas viss izklausās lieliski līdz brīdim, kad pašai jāsāk domāt par nākotni . Un šajā brīdī rodas jautājums...
KĀ? (tiešām nesaprotu) KĀ ir iespējams zināt, kas būs tas darbs/profesija/sfēra, ko tu vēlēsies darīt/strādāt visu mūžu? Par to iedomājoties man pārskrien šermuļi. Esmu no tiem cilvēkiem, kam skolā visur bija labas atzīmes, viss padevās un likās, ka augstskolas izvēle būs tīrais nieks. Bet īstenībā ir gluži pretēji, jo no visiem virzieniem, kas padodas, nav iespējams atrast īsto. Tagad apskaužu visus tos, kuriem bija tikai viena laba atzīme, kas tad arī norādīja jomu/interesi, kuru vajag attīstīt. Iespējams, pie vainas ir iepriekšējā gada neveiksmīgās medicīnas studijas, kas beidzās Ziemassvētku vakarā slimnīcā ar milzu astmas lēkmi (ārsta slēdziens bija- pirmssesijas stress, emocionālo pārdzīvojumu uzkrāšana). Un tieši tas varētu būt iemesls, kāpēc es tik ļoti baidos izvēlēties atkal kaut ko tādu, kas nav radīts man un ko es daru ar piespiešanos. Jūs pat nevarat iedomāties, cik nederīga un nevajadzīga es jūtos savai valstij, jo kā gan es šodien varu zināt, kā būs ar darbavietām vienā vai otrā sfērā rītdien.
Tad nu mans jautājums jums. Kā jūs zinājāt, ko mācīties, kur atrast darbu un kā neieslīgt izmisumā, domājot par to, kāda var izvērsties nākotne?
Comments (4)
Manuprāt, svarīgāk par jautājumu "kur studēt?" ir vienkārši studēt! Iegūt pēc iespējas vairāk info, atceroties, ka mācies sev, ne tam, ka ir sarkanais diploms nepieciešams. Es pazīstu ļoti daudz cilvēku, kas izmācījušies vienu, bet strādā pavisam citā jomā, turklāt ļoti veiksmīgi;) Protams, par mediķi nekļūsi, studējot filologos. Paņem un atbildi sev pavisam godīgi, kas ir tas ko vēlies, atmetot stereotipus unvecāku vēlmes.
Posted by Barba | July 29, 2011 7:38 PM
Posted on July 29, 2011 19:38
Piekrītu Barbai. Nevajag baidīties kļūdīties izvēlē. Domas un lēmumu vari mainīt un labāk tā, nekā mūža nogalē atskārst, ka visa dzīve pavadīta bez prieka un gandarījuma sajūtas.Ceļš, ko izvēlēsies, parādīs, vai izvēle ir īstā, pareizā Tev. Līdzīgi kā ar medicīnas studijām. Man pašai bija līdzīgi un pateicoties tam es esmu tur, kur esmu tagad, kas nemaz neietilpa manos plānos:) Man tikai vienmēr ir bijis jautājums, kā atšķirt, kad ceļā uzliktais šķērslis ir kā pārbaudījums vai priekšā teikšana, ka kaut kas ir jāmaina? Visus dzelžainos plānus, lietas, bez kurām mēs nevaram iedomāties savu dzīvi, mums gluži vienkārši nedod vai atņem. Lai Tev izdodas ieklausīties sevī un necensties kādam izpatikt vai ko pierādīt. Vienkārši darīt. Domājot lēmumu ir grūti pieņemt. Visa dzīve ir skola. Un varbūt gluži vienkārši nav jāstudē, vai jāstudē ir citā valstī, ja nekas no šeit piedāvātā Tevi neuzrunā.
Posted by Ieva S | July 31, 2011 8:25 AM
Posted on July 31, 2011 08:25
Dzīve pamazām novirza tur, kur jābūt, un visu saliek pa pareizajiem plauktiņiem
Posted by mp4 | July 31, 2011 8:34 AM
Posted on July 31, 2011 08:34
Man, personīgi, vispār liekākais fail šķiet tas, ka mūsu diezgan "kastītē" domājošajā sabiedrībā ir pieņemts (un jauniešiem tiek uzspiests!) jau 18 gadu vecumā izlemt, kas tu vēlies būt. Ja pēc 12.klases vismaz jūlija beigās neesi kādas augstskolas pirmkursnieku sarakstos, tad tiec klasificēts kā pēdējais lūzeris. Tas ir riktīgi garām. Ļoti jau nu forši būt mērķtiecīgam, bet, cik man ir sanācis tikties ar citzemju jaunatni - viņi mierīgi atļaujas drusku "paveģetēt" tāpat vien, padomāt par dzīvi, paceļot riņķī un apkārt, pastrādāt kaut kādus vienkāršus gadījuma darbiņus un mierīgi, bez spiediena izdomāt, ko īsti iesāk ar savu dzīvi.
Nesūdzos par esošo "raskladu", bet pieļauju, ka tādā notikumu attīstības gadījumā arī es būtu izvēlējusies studēt ko citu. Bet, nevar nepiekrist arī Barbai un Ievai, kuras saka, ka studējot kaut ko vienu - nav teikts, ka vēlāk nevar nodarboties ar pavisam citu lietu. Pieej tai lietai atbrīvotāk. Reāli nevietā ir tās skolotāju runas vidusskolas izlaidumā, no sērijas "šbrīd jūs esat savas mūža izvēles priekšā" :)
Posted by Agnese | August 4, 2011 1:55 AM
Posted on August 4, 2011 01:55