Rozaa burti

Zināmu iemeslu dēļ manas sākotnējās rozā burtu tēmas jau kādu laiku nav aktuālas, par ko es galīgi neskumstu, jo dzīvesveida maiņa, ja to tā var saukt, bija vairāk kā labprātīga (man gan vakar bija visai interesanta diskusija ar kādu apreibušu vīrieti, kurš šausminājās par to, man attiecībās ikdienišķais var likties tik pat skaists kā, piemēram, spontāns brauciens uz Barselonu, bet nu par to citā ierakstā). Skumstu par to, ka man patīk rakstīt, bet grūti atrast tēmu, jo mode man sveša, bērnu nav un par kaķi rakstīt laikam tomēr būtu pārāk nožēlojami, tāpēc šis ieraksts būs mana debija ilustrētajā "pavārmākslas" pasaulē.

Tā kā man nav īpaši daudz talantu, tad biju patīkami pārsteiga, ka manis gatavotais ēdiens citiem garšo, un vienu brīdi biju pat apsēsta ar vakariņu ballīšu rīkošanu, kas pavisam noteikti ir saistīts ar Agneses rakstā par mani minēto tiekšanos pēc citu atzinības (nekad nebiju domājusi, ka tas ir tik acīmredzami). Tad nu vakar, gatavojot vienas šādas impromtu vakariņas, nolēmu visu procesu dokumentēt ar sliktas kvalitātes mobilā telefona fotogrāfijām un pēc tam to visu aprakstīt šeit.

Tātad - lazanja, vai, precīzāk, mana lazanjas versija. Agrāk ar Zani to gatavojām no gatavajām burciņu mērcēm, liekot klāt ļoti daudz gaļas un siera, bet tad pāris gadus atpakaļ atklāju, ka vismaz man garšīgas lazanjas sāls slēpjas tieši dārzeņos, gaļu liekot tikai kā sekundāru piedevu, lai saglabātu gaļēdāja statusu nekļūtu par galīgu vegān-hipsteri.

Ideja vienmēr pa lielam ir viena un tā pati, bet rezultāti mazliet atšķiras atkarībā no mājās un iepirkšanās vietā pieejamajām sastāvdaļām.

Mērcei:
kabacis
cukini (esmu kabaču un cukini fane, tāpēc šie kopā ar burkāniem sastāda mērces lielāko daļu; esmu likusi arī baklažānus, bet, manuprāt, divcīņā vienmēr uzvar cukini)
burkāni
paprika
sīpoli (šoreiz gan neliku, jo kunģa kaprīzās dabas dēļ cenšos tos maksimāli izslēgt no ēdienkartes)
mazā burciņa tomātu pastas (esmu izmēģinājusi dažādas, pa lielam īsti neredz atšķirību)
čilli pipari vai asā mērce (ja ir ledusskapī aizķērusies, mēdzu pielikt klāt arī kādu aso tomātu mērci)
konservēti tomāti (var nopirkt jau sagrieztus gabaliņos)
pētersīļi
svaigs baziliks (var aizvietot arī ar sauso, bet svaigs tomēr ir svaigs)

Mērces pagatavošana: burkānus sarīvē uz rupjās rīves un vispirms apsautē pannā/katlā, kad tie ir mīksti liek klāt pārējos dārzeņus, kuri ir sagriezti visai rupjos gabalos, konservētos tomātus (var pirms tam mazliet notecināt sulu, lai nesanāk galīga zupa) un čilli piparus/mērci. To visu sautē kādas desmit minūtes, rupji sagrieztus pētersīļus un baziliku pieliek pašus pēdējos un pasautē vēl pāris minūtes (nevajadzētu ļaut visam pārāk izšķīst, jo burvība ir tieši mazliet kraušķīgajos cukini un paprikas gabaliņos).

 

 

Paralēli mērcei, uzvāra ūdeni un ar to pārlej pannā izklātās lazanjas makaronu plāksnītes (es parasti lazanju gatavoju no divpadsmit plāksnēm, katrā kārtā pa trim) un viegli apcep ne vairāk par 400 g maltas cūkgaļas (vakar nācās iztikt ar nezināmas izcelsmes malto cūkgaļu no veikala, bet foršāk noteikti ir tirgū palūgt samalt kādu smuku cauraudzīti).

 

 

Attiecībā uz sieru neesmu pārāk prasīga - izvēlos Krievijas vai Holandes sieru, kas man garšo (bieži vien slinkuma vadīta pērku jau sarīvētu sieru, kura cena pārāk neatšķiras no nerīvētā) un mēdzu to samiksēt ar kādu no puscietajiem vai cietajiem sieriem, bet vakar pirmo reizi pieliku arī mocarellu un plānoju to darīt arī turpmāk.

Kad mērce gatava, gaļa apcepta un siers sarīvēts, cepamā trauka apakšu izklāj ar mērci (tas nepieciešams, lai nepiedegtu lazanjas plāksnes), pēc tam pa virsu liek karstajā ūdenī izmērcētās plāksnes, atkal kārtu ar mērci, gaļu, sieru un atkal plāksnes, mērci, gaļu sieru, tā turpinot līdz augšējais kārtai kuru noklāj ar sieru un pa visu uzliek mocarellas šķēlītes (mocacellu kopā ar pesto šoreiz neskopojoties ieliku arī vienā no kārtām pa vidu un, jāsaka, sanāca baigi garšīgi).

 

 

To visu 200 grādu temperatūrā cep aptuveni 30 minūtes un pēc tam ļauj kādas pāris minūtes padzist. Ēd ar gardu muti, un, ja liekot klāt čilli piparus paslīdējusi roka, var tīri latviski nogrēkot, blakus pieliekot kādu skābā krējuma karoti. Ja ciemiņus nav plānots pārbarot (ar lazanju to ir ļoti viegli izdarīt), tad var pasniegt mazākus gabalus kopā ar svaigiem lapu un tomātu salātiem, mērci pagatavojot no sāls, citrona sulas un olīveļlas. Lazanja tāpat kā sacepumi (par tiem jau citā reizē) ir garšīga arī to uzsildot, kas nozīmē, ka var izvairīties no vakariņu taisīšanas vismaz vienu vakaru vai gabaliņu paņemt līdzi uz darbu, ietaupot uz pusdienām.