Gadus 10 atpakaļ, kad bija saldie 18, sapņoju par lielo dzīvi. Par to, kā iekarošu darba tirgu, kā satikšu savu lielo mīlu, iekārtošu sevis iegādāto māju un, protams, apgredzenošos. Manuprāt, tajā laikā savā galvā liku kopā dažādas īpašības, kam būtu jāpiemīt manam izredzētajam. Es tiešām spēju līdz pat sīkumiem aprakstīt vizuālās īpašības, raksturu un bankas konta lielumu :) (Tas bija sen un tā vairs nav taisība!) Savā prātā apsvēru iespējamās kandidāta profesijas un intereses, kas saskanēja ar manām.
Bet sirdij nepavēlēsi. Tā vienmēr izvēlas ko citu, nevis iepriekš ieplānoto. Gadījās visādi kadri, kas neietilpa iepriekš sastādītā sarakstā, jo nekādi negaidīju, ka mani varētu piesaistīt grāmatveži, oficianti, vnk pārdevēji, vai sliktākajā gadījumā - studenti. Un es, neklausot sirdij, centos pārveidot ne tikai otra cilvēka izskatu, bet arī būtību, jo tam, acīmredzot, ir jāatbilst kkādiem manis noteiktiem standartiem. Nu re.. un te nu aplauziens. Brīdī, kad otrs saprot, ka gribu redzēt citādu cilvēku un sāk mainīties, mana interese par viņu zūd vai nu noteikti mazinās. It kā jau esmu dabūjusi, ko gribu, tomēr vairs "nestāv".
Kāpēc es par šo visu tagad rakstu? Laikam gan tādēļ, ka tikai tagad sāku saprast, ka, varbūt nav vērts iespringt uz otra cilvēka laušanu un mainīšanu, lai iegūtu kkādu iedomātu partneri sev blakus, jo galu galā vari attapties pie sasistas siles. Un ja jau ir kkāds klikšķis ir bijis ar grāmatvedi, kas staigā ne pēdējās modes kliedziena frizūru, tad kāpēc to mainīt, jo, kas zi', varbūt tieši tādēļ viņš ir iekritis Tev sirdī.
