« Roarrr... | Main | Pusdienas ar bijušo »

flirts un cope!

Vakar ciemos pieteicās viens no bijušajiem draugiem. Viens no tiem ar kuriem gulēt negribas, bet mesties virsū un izskrāpēt acis arī ne. Pat tad, ja es nekad īsti neesmu sapratusi to draudzēšanos ar bijušajiem, vienīgais iemesls, lai viņam atteiktu būtu bijis :”Tāpēc, ka tāpēc...!” Neatteicu! Dzērām tēju un, protams, pirmā bija ar kuru galu es tad domāju tipa doma, tad es domāju, ka tad gan es biju pamatīgi ieskrējusies. Skola, darbs, draugs, dzīvošana kopā, kredīts. Tagad...ek, tagad viss drusku citādāk un iepazīstamies citādāk.

Es ļoti labi saprotu, ka es gribot vai negribot palieku izvēlīgāka un vēl labāk es saprotu, ka es nezinu kā ir jāiepazīstas un kur!? Varbūt tas vispār nav jādara?

Bāri un klubi nav labākā vieta, bet...Piektdienas vakarā ar meitenēm izgājām ielās. Viena daļa aizskrēja dejot, otra vienkārši mājās, es kaut kādu mistisku iemeslu dēļ attapos viena kādā Vecrīgas iestādē. Sēdēju pie bāra, dzēru dzērienu, skanēja laba mūzika un es absolūti nevienam netraucēju. Vismaz man tā šķita. Pēkšņi ar katru kvadrātcentimetru sevis sajutu, ka kāds uz mani skatās. Lai jau skatās, man nav žēl! Kungs tāds ap četrdesmit, žaketē, ar aliņu rokās (no offence, bet viņš tur pilnīgi neiederējās),solīds, bet ļoti, ļoti, ļoti noreibis. Ilgi skatījās un tad lēni pieslīdēja man blakus, ilgi mani pētīja un tad es neizturēju...

Es: Labakar!

Viņš: Labvakar! KO tad viena pate?  (nekad neesmu sapratusi vai tiešām šī frāze „lauž ledu”?)

Es: Viena, bet par to nevajag uztraukties!

Viņš: Slēpojam?

Es: Drusku un reti!

Viņš: Butes?

Es: Kā lūdzu?

Viņš: Žāvētas butes garšo?

Es: Ehmmm...neesmu ēdusi!

Viņš: Slikti!

Ar to mūsu saruna beidzās. Domāju, ka neesmu izturējusi pārbaudi un viņš ies atpakaļ uz savu bāra pusi. A...nē! Stāvēja un dežurēja divdesmit minūtes man pie sāniem un uzstājīgi pētīja. Es spītīgi skatījos uz otru pusi, signalizēju bārmenim, ka kaut kas nav labi, blenzu telefonā un neizturēju...atkal. Piecēlos, saģērbos un aizgāju.

Vai komplimenti un asprātības vairs nav modē? Dejot nav modē? Nevar būt, ka esmu tāds dinozaurs!?!?

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/1041

Comments (2)

wow!
Dzīvas! :)
Neviltots prieks!

neviltots prieks,kad SVILPEM prieks!

Post a comment