Arī es gribēju uzrakstīt kaut ko pārgudru par iepazīšanos un flirtēšanu. Nesanāca!
Toties...
Esmu dzirdējusi, ka maziem puikām stāsta, ka īsti vīrieši neraud, neizrāda savas jūtas, vājības. Puikas izaug un tad visi sieviešu žurnāli pilni ar raudulīgiem rakstiem, ka vīrietis šitāds un tāds...tāds nejūtīgs un kā, lai viņam tagad palīdz izspiest pa asarai vai maigam vārdam.
Nav jau tā, ka pati nekad neesmu čīkstējusi par tām jūtībiņām. Esmu! Tomēr es vienmēr esmu domājusi, ka seksīgāk ir, ja vīrietis nečīkstēdams var to mamutu mājās pārvilkt un normāli uzrūkt sugas brāļiem.
Darbā atbildēju uz telefona zvanu. Zvanīja viņš, izklausījās pēc ārzemju latvieša( tas, lai paspilgtinātu tēlu!).Apjautājās par cenām, es atbildēju. Viņš noklausījās un tad es pāris minūtes klausījos vaimanās par to, ka tas esot kaut kas nedzirdēts...tik dārgi, šausmas un viss slikti. Runa jau nav par naudu. Viņš iespējams kaut ko nevar atļauties, daudzi nevar, es nevaru, bet kāpēc viņam radās nepārvarama vēlme runāt par to, ko viņš nevar atļauties un vainot mani!?
Lai cik iespaidīgs vai mazāk iespaidīgs būtu tas mamuts, galvenais, ka kaut kas tiek lietas labā darīts. Ne!?
