Vai nu tā dēļ, ka nekad neesmu krāpta, tā dēļ, ka neesmu zinājusi, ka esmu krāpta, visu to lieto pārmērīgi sāpīgi neuztveru. Varbūt kaut kādu kompleksu dēļ vienmēr esmu domājusi, ka, ja būtu kaut kas glābjams, tad es glābtu, netaisītu histērijas un prom uzreiz arī neskrietu. Lielākoties es gan domāju, ka, ja viņš gribētu aiziet, aizietu tik un tā, iežēlināt un draudēt tik pat lielas jēgas nebūtu. Fatāliste značit!
Kolēģis pār plecu ieraudzīja, ka lasu tenku žurnālīti, par to, ka vīrs aiziet no sievas un iespējams, ka citas dēļ. Nekāds uh un ah tas man nešķiet, bet viņš sāka mani ārstēt, ka sievai ir jāseko vīram, ka sieva ir atbildīga par to, ka vīrs nepaliek viens un ne vecāku, ne bērnu dēļ vīru pamest nedrīkst(visdrīzāk tikai tad, ja vīrs normāls!). No vienas puses tas viss izklausījās pēc tādiem šovinistu cūkas murgiem, no otras, ja labi padomā, tā arī ir. Nav jau gluži tā, ka es neticu, ka vīrieši nespēj būt uzticīgi, bet man šķiet, ka viņiem pilnīgi dabiski kāja var paslīdēt vieglāk, jo, kad priekšnieks pieceļas, tad smadzenes klusē! Tāpēc, nerīkojot liekas histērijas un nelamājot visas citas sievietes, periodiski viņiem jāatgādina, ka viņi tiek vēroti. Laikam!
Comments (14)
Periodiski der, bet nevajag krist uz nerviem ar tādām lietām ;) citādi kā saka, kas pa daudz, tas pa skādi. Bet tā i, ja skrien apkārt, tad skries tāpat, tad lai arī skrien! Mazāk krenķu pašai būs
Posted by Gross | May 29, 2010 8:26 PM
Posted on May 29, 2010 20:26
Vienkārši vajag mīlēt savu vīru tā, lai viņam nebūtu iemeslu staigāt apkārt. Ar uzplīšanos, ka tiek vēroti var risināt sekas, bet ne cēloņus.
Posted by deni2s | May 29, 2010 8:42 PM
Posted on May 29, 2010 20:42
Aizspriedumi. Nav jau forši, kad sieviete pamet vīru un ja vēl ar bērnu(iem)! Bet, ja jāskrien, tad jāskrien.
(Vēl viena vīrieša balss:).)
Posted by mp4 | May 30, 2010 9:03 AM
Posted on May 30, 2010 09:03
Vislabākais risinājums — poligāmija. :D Bet īstenībā labs jautājums pārdomām — kāds gan ļaunums ir no sānsoļiem, ja attiecības ir stabilas un otrā pusīte tāpat ir un paliek labākā, pie kā nenovēršami atgriezties? Ikvienam ir reizes, kad dienišķās karbonādes vai salātu vienā gribās vienkārši sarīties čipsus, šokolādes un limonādi, bet vai tad tas jebkādā veidā mazina kārtīgas ēdienreizes vērtību? Nepārprotiet, es neaicinu nevienu tagad laist pa kreisi, otra sāpināšanai tas nav un nevar būt attaisnojums, bet tīri filozofiski der padomāt. :)
Posted by Modus Operandi | May 30, 2010 11:34 AM
Posted on May 30, 2010 11:34
Man patīk,ka tad, kad vīrieši ierunājas par poligāmiju, viņi lielākoties iedomājas daudzsievību. :D
Par poliandriju retais iedomājas. :)
Posted by Linda | May 31, 2010 4:31 PM
Posted on May 31, 2010 16:31
Nebūt nē. :) Es ļoti uzmanīgi komentārā izvairījos no konkrētu dzimumu piesaukšanas tieši tāpēc, ka tas vienlīdz attiecas gan uz abiem dzimumiem, gan visām seksuālajām orientācijām. ;)
Poligāmijas terminu gan lietoju mazliet greizi, es ar to domāju kopdzīvi ar vienu cilvēku, bet bez nepamatotas, principiālas greizsirdības.
Posted by Modus Operandi | May 31, 2010 9:02 PM
Posted on May 31, 2010 21:02
Poligāmija,manuprāt,defaultā ir tieši tāda kopdzīve...,bez tā nevar.
Posted by Linda | June 1, 2010 12:47 AM
Posted on June 1, 2010 00:47
Nu, tehniski poligāmija attiecas tieši uz kāzām/kopdzīvi ar vairākiem partneriem. Sānsoļi ir atsevišķa lieta. Bet, tā kā manis nosauktajam attiecību modelim nosaukuma nav, izmantoju tuvāko, kas nāk prātā. Reāli vēl vairāk jaucot galvu cilvēkiem, kas nesaprot, vai piesaucot poligāmiju es domāju daudzsievību, daudzvīrību vai grupveida laulību. :)
Posted by Modus Operandi | June 1, 2010 10:21 AM
Posted on June 1, 2010 10:21
kopdzīve ar vienu cilvēku, bez nepamatotas,principiālas greizsirdības,manuprāt,irpilnīgi vienākrša uzticība, ne!?
Es esmu bijusi pilnīgi ne-greizsirdīga un man ir bijis draugs,kurš bija pilnīgi ne-greizsirdīgs un tasnav nekaslabs.:)
Posted by Linda | June 1, 2010 10:35 AM
Posted on June 1, 2010 10:35
Kopdzīve bez nepamatotas, principiālas greizsirdības nozīmē tādu kopdzīvi, kurā ikviens var atklāti "laist pa kreisi" un tā tiek vērtēta tāpat, kā jebkurš cits hobijs vai izklaide. Tas neizslēdz pamatotu greizsirdību, ja šai izklaidei tiek tērēts vairāk laika, naudas vai uzmanības, nekā pašām attiecībām.
Posted by Modus Operandi | June 1, 2010 11:57 AM
Posted on June 1, 2010 11:57
...un agrāk vai vēlāk vienam no diviem "uznāks"greizsirdība.es noteikti sajuktu prātā,jo,ja man ir kāds, tad parasti neviens cits neinteresē.
Posted by Linda | June 1, 2010 2:54 PM
Posted on June 1, 2010 14:54
Tāpēc jau attiecības ir "divvirzienu iela" — ir jācenšas, kamēr izdodas vienoties, saprast, sarunāt abiem pieņemamāko variantu. Ja ir vienošanās par pilnīgu monogāmiju, tad vienam to patvaļīgi pārkāpt ir tieši tikpat nodevīgi un destruktīvi, kā piekrist "brīvā stila" attiecībām bez iekšējas pārliecības un tad pie sevis jūgties, kamēr kaut kas pārlūzt un ir mēsli.
Posted by Modus Operandi | June 1, 2010 6:30 PM
Posted on June 1, 2010 18:30
preachin' to the choir!
Posted by Linda | June 1, 2010 8:54 PM
Posted on June 1, 2010 20:54
Neforšs seksisms "kad priekšnieks pieceļas, smadzenes klusē". Tad jau izvarošana arī ir attaisnojama. Vīrieši nav nekādi bezprāta dzīvnieki, viņi var izvēlēties ar ko un kāpēc mīlēties.
Posted by Kibrika | April 12, 2011 5:05 PM
Posted on April 12, 2011 17:05