Mēs ar Vīrieti visai regulāri konfliktējam par gulētiešanu - es uzskatu un uzstāju, ka mums gulēt jāiet kopā, bet viņš ir aizkaitināts un nevar saprast, kāpēc man tas ir tik svarīgi.
Gribās jau ticēt, ka attiecībā uz šo jautājumu vairs neesmu tik čīkstīga, kā agrāk, jo esmu tomēr pieaudzis cilvēks un saprotu, ka mums ir atšķirīgi bioloģiskie pulksteņi un ieradumi - man labāk nepabeigtos darbus patīk darīt agri no rīta ofisā, bet viņš savukārt ir pieradis to darīt vēlu vakaros un naktīs. Nav jau arī tā, ka mums būtu vienāda izpratne par normālu gulētiešanas laiku, kas pats par sevi ir atsevišķa ieraksta vērts.
Es labi apzinos, un saprotu, ka ir vakari, kad vienkārši nenāk miegs, gribas paskatīties filmu, palasīt grāmatu vai jānobeidz kāds svarīgs darbs, bet neraugoties uz visu augstāk minēto, es uzskatu, ka kopīga gulētiešana vismaz dažas (ar dažas es domāju - vismaz 3) reizes nedēļā ir svarīga veselīgu attiecību sastāvdaļa.
Ja cilvēki kopā neiet gulēt, tad visticamāk vairumā gadījumu arī kopā no rīta neceļas, kopā neēd brokastis, attiecīgi arī neierodas mājās vienā laikā un kopīgi neēd vakariņas, kas tipiskā darba dienā ir vienīgais laiks, kad var pabūt divatā, nemaz nerunājot par regulāru seksu, jo būsim taču godīgi, lai kā kāds te varbūt gribētu sprauslāt, ka to var darīt arī dienas vidū uz veļasmašīnas vai restorāna tualetē, vidējais latviešu pāris ilgstošās monogāmās attiecībās to pārsvarā dara diennakts tumšajā laikā un gultā. Ja kopīgi gulēt iet pavisam reti, kā tas manā gadījumā vismaz pagaidām vēl paldies dievam nav, vienā brīdī var nonākt pie tā, ka esat tikai dzīvokļa biedri, kas dala kopīgu ledusskapi, televizoru un gultu.
Un ar gulētiešanu jau es nedomāju tikai pašu gulēt iešanu, bet gan visu, kas ar to saistās (un šoreiz es nerunāju par seksu), jo gulta ir tā vieta, kur beidzot ir iespējams atslābināties un atslēgties, kur vairs nav nekādu papildus lietu, kas novērstu uzmanību, neļaujot pievērsties otram. Gultā var pamīļoties, parunāt, paklusēt un vienkārši pabūt kopā, kas pēc manām domām ir nepelnīti nenovērtēta un bieži vien novārtā atstāt parādība.
Vīrieti, ja tu šo lasi - es tevi gaidu gultā.
Comments (7)
Tā viltīgi ar to gulētiešanu, jo man šķiet veselīgi iemācīt ķermenim, ka gulta ir tā vieta, kur uzreiz aizmigt. Tad pēc tam mazāk problēmu ar nevarēšanu aizmigt un taml.
No otras puses tā arī visbiežāk sanāk, ka gultā ir vieglāk papļāpāt un visu pārējo.
Nebiju domājusi, vai man tas ir svarīgi, vai nē. Vienkārši ceļos no rītiem ar viņu reizē, neatkarīgi no tā, vai man ir tik agri jābūt augšā, vai nē. Tad jau arī vakari sanāk puslīdz vairāk vai mazāk kopā.
Posted by Kibrika | May 27, 2010 11:07 AM
Posted on May 27, 2010 11:07
Man šķiet, ka tam nav nozīmes, cik bieži iet kopā gulēt.
Jo monogāmās, ilstošās attiecībās, Tu jau pēc acīm redzi, kad gribās iet gulēt negulēt ;) Paņem viņu aiz rokas un ejiet... Pēc tam būsiet noguruši un kopā aizmigsiet.
Bet kopumā - jo mazāk kritīsi viņam uz nerbiem par šo jautājumu, jo ilgāk būsiet kopā. Katram nepieciešama sava neatkarības deva izteikta kaut vai vēlmē - eju gulēt kad gribu!!!
Posted by Meitene | May 28, 2010 1:16 AM
Posted on May 28, 2010 01:16
:) Mums ir tieši tāpat! Arī es saku, ka gulēt ir jāiet kopā (nu vismaz 3 reizes nedēļā) un arī es par to cīnos ar savu Vīrieti. Mums reizēm viss ir pilnīgi ačgārni - kad es ceļos, viņš iet gulēt, un kad es eju gulēt viņš ceļās. Tā notiek, ja vienam ir fiksēts darba laiks, un otram pilnīga darba laika brīvība.
Argumenti un pārdomas tik ļoti izklausās pēc manis teiktā, ka tik pat labi, tas varētu būt bijis manis rakstīts :)
Posted by cita meitene | May 28, 2010 12:22 PM
Posted on May 28, 2010 12:22
nu, ja tas tev ir tik svarīgi, tad pielāgojies viņam uz tiem vēlajiem vakariem un ejat gulēt kopā. mazliet muļķīgi ir konstatēt problēmu un likt vīrietim kaut ko mainīt savos ieradumos, nevis sākt ar sevi
Posted by lakrica | May 28, 2010 1:54 PM
Posted on May 28, 2010 13:54
lakrica: es jau nerunāju par gulētiešanu deviņos vakarā, ja gribu tik agri iet gulēt, tad nepīkstu, bet vīrietis regulāri strādā vai vienkārši tāpat bakstās pie datora līdz pat trijiem, četriem vai pieciem rītā, kam es gribēdama nevarētu pielāgoties, jo normālai pašsajūtai man ir nepieciešamas 8 stundas miega un es atšķirībā no viņa nevaru atļauties gulēt līdz vienpadsmitiem dienā. Nemaz nerunājot par to, ka mani uztrauc viņa neesošais gulētiešanas ritms, diez vai tas ir pārāk veselīgi tā mocīt organismu.
Posted by Ieva | May 28, 2010 4:11 PM
Posted on May 28, 2010 16:11
a tad vajag viltīgi uzstāt uz agrām brokastīm. teiksim, ierēķināt stundu kopīgām brokastīm. lai iet gulēt, cikos grib, bet ar noteikumu, ka kopā ēd brokastis. un drīz vien viņam vajadzētu saprast, ka laikam jau jāiet gulēt agrāk (kopā), jo tāāās brokastis taču tik agri un nevar izgulēties :) vilks paēdis, aita dzīva
Posted by lakrica | May 28, 2010 4:34 PM
Posted on May 28, 2010 16:34
Pat es neesmu gatava atvēlēt stundu brokastīm darbadienās, kur nu vēl mans vīrietis, kuru pat rītos, kad viņš iepriekšējā vakarā ir laicīgi aizgājis gulēt, man ir grūtības pamodināt.
Posted by Ieva | May 28, 2010 4:56 PM
Posted on May 28, 2010 16:56