Rozaa burti

Tas ir apbrīnojumi, kādus tik brīnumlīdzekļus nevar atrast manā pārpildītajā mājas aptieciņā - pirmajā mirklī varētu šķist, ka ar tur esošo medikamentu daudzumu un dažādību varētu no visām kaitēm izārstēt kādu nelielu Āfrikas ciemu, kas tomēr laikam nav gluži tiesa, jo, meklējot vajadzīgo, atklāju, ka dažām tur esošajām pudelītēm kā derīguma termiņš norādīts 2006. gads (īsti nesaprotu, kā gan tas ir iespējams, jo ik pa laikam cenšos tur veikt nelielu revīziju, lai tikšu vaļā no nevajadzīgām un vecām zālēm).

Diemžēl šajā zāļu gūzmā starp dažādiem brūču krēmiem (mazliet sasmīnējos par krēmu ar nosaukumu "Glābējs"), homeopātisko līdzekļu pudelītēm, marles rullīšiem un dažādām ripiņām neizdevās atrast kaut vai pustukšu tūbiņu Fastumgel vai kāda cita tam līdzīga līdzekļa, kas būtu lieti noderējis, jo vakar nojaucos pa trepēm (aizstāvībai varu pastātīt, ka trepes bija slidenas un šoreiz tam tiktiešām nebija gandrīz nekāda sakara ar manu neveiklību) un diezgan nejauki sasitu muguru. Paldies augstākajiem spēkiem, kas tomēr mazliet man stāvēja līdzās, par to, ka tiku cauri tikai ar sasitumiem un zilumiem, lai gan kritina brīdī, kad mugurkauls triecās pret trepju asajām šķautnēm, likās, ka varbūt arī nāksies braukt ar sirēnām. Atlikušo vakara daļu ciemos pavadīju ar ledus maisiņu pie muguras un naktī bija mazliet grūti pierast pie tā, ka uz muguras pagulēt nevar, bet citādi jau laikam būšu dzīvotāja.

Smieklīgākais jau tajā visā ir tas, ka kāpjot augšā pa trepēm vēl pabrīdināju apkārtējos, lai ir uzmanīgi, jo trepes lietus dēļ ir slidenas, bet kāpjot atkal lejā uz viena no pēdējiem pakāpieniem paslīdēju pati. Kā saka - neviens labs darbiņš nepaliek nesodīts.