It kā visi šņukst par krīzi, klientu un pasūtījumu trūkumu un to, ka vispār viss ir slikti un grūti, bet tajā pašā laikā es galīgi nejūtu, ka kāds, ja neskaita nejēgā kaitinošos apmācību kantoru darbiniekus, kas man zvana septiņas reizes dienā, tā īpaši censtos piesaistīt vai vismaz kvalitatīvi apkalpot tos klientus, kas viņiem tevis atnākuši paši.
Spilgts piemērs ir vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar gaismas reklāmu izgatavošanu - īsti nezinu, varbūt šajā nozarē šobrīd ir kaut kāds mega-giga uzplaukums, par kuru neesmu dzirdējusi, bet man un kolēģei nākas sastapties ar diezgan šokējošu attieksmi, kas nebūt nerada iespaidu, ka valstī valdītu grūti laiki. Esam spiestas vairākkārt zvanīt vieniem un tiem pašiem kantoriem, atgādināt par sevi un bezmaz vai lūgties, lai mums atsūta kādus viņu jau iepriekš izgatavotu produktu fotogrāfijas un izcenojumu mūsu vēlamajam pasūtījumam, kuram e-pastos un telefoniski bijām norādījušas visas nepieciešamās specifikācijas.
Vai tiešām visa šī krīzes būšana ir tik nospiedoša, ka varam atļauties būt nelaipni un neatsaucīgi pret saviem klientiem? Es katrā ziņā netaisos ķēpāties ar firmelēm, kurām man vairākārt jāatgādina par sevi un to, ka pie viņiem vēlos ko iegādāties.
Basta.
Comments (2)
Te var atkal pafilozofēt par cilvēku [ne]spēju domāt ar prātu, nevis dziedzeriem. Vienkārši noplātīt rokas, sak', viss tāpat ir galīgā pakaļā, un ar tādu attieksmi arī darīt darbu jau neprasa ne fizisku, ne psiholoģisku piepūli. Pie paputējušā biznesa jau tāpat būs vainīga pasaules krīze un Latvijas valdība. :(
Posted by Shadowbird | June 12, 2009 2:54 PM
Posted on June 12, 2009 14:54
gaismas reklāmai laikam baigie ienākumi krīzers laikā :))
Posted by asdfg | October 14, 2009 6:25 PM
Posted on October 14, 2009 18:25