« Par sliktu servisu | Main | Par laimīgu vēderu »

Par to, kāpēc es nelaizu markas

Tā kā vakar bijām spiesti atlaist biroja administratori, kas diemžēl nespēja attaisnot mūsu cerības un ekspektācijas attiecībā uz darba kvalitāti, tad uz nenoteiktu laiku esmu atkal uzņēmusies pāris šī amata pienākumus, tai skaitā visus ar pasta lietām saistītos darbus.

Tad nu es šovakar aizdodos uz pastu, lai iegādātu pāris desmitus marku, jo pašai līmējot markas uz vēstulēm sanāk ietaupīt mazliet naudiņas (priekšniecība var lepoties), tā kā pasts par katru "apstrādāto" vēstuli iekasē vēl papildus dālderus. Pēc trīsdemit minūtēm, ko biju pavadījusi gaidot rindā, pasta darbiniecei vēl īpaši norādu, ka vēlos iegādāties pašlīmējošās markas, jo riebjas ķēpāties ar tām laizāmajām, kas būtībā nozīmē, ka man vēl nepieciešams līmes zīmulis, ja vien nevēlos saslimt ar kaut kādu triperi, tās tās markas laizīdama (par to triperi pasta darbiniecei gan neko neteicu). Pasta darbiniece ar visai lielu nīgrumu, it kā es šai būtu pajautājusi ko īpaši stulbi, atbild, ka pašlīmējošo marku neesot, esot tikai slapināmās (jā, tieši tā viņa arī teica - slapināmās). Es, protams, mazliet nošokējos, jo saprotu, kā nāksies vai nu iet atpakaļ uz biroju pēc līmes zīmuļa, piemaksāt pastam par vēstuļu "apstrādi" vai riskēt noķert triper, tāpēc neviltotas intereses dzīta pārjautāju, vai tādu marku nav tikai šobrīd vai nav vispār, uz ko saņemu vēl nīgrāku un mazliet tā kā ar aizvainojuma vēsmu balsī no pasta darbiniece puses: "Pa trīsdesmit pieciem santīmiem (tik maksā viena vienkāršas, pašas vieglākās vēstules pastmarka) esot un būšot tikai un vienīgi sla-pi-nāmās markas!" Mazliet tā kā nokaunējos, ka esmu uzbāzusies ar tik stulbiem jautājumiem - iespiedu asti kājstarpē un vilkos uz biroju pēc līmes zīmuļa.

 

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/1004

Comments (12)

Sorry, bet.. so blonde ;)

Esmu gar zemi :D. Par tādu fobiju pirmo reizi dzirdu. Vai tad tev pumpas uzmetīsies (alerģija) ja nolaizīsi to marku? Cilvēki agrāk laizīja markas un ... nekas nenotika.
Aiz neko darīt sāc jau iet sviestā?

Ieva:

Man pa ilgiem laikim uznāk iedvesma uzrakstīt mazliet humoristisku ierakstu, bet mani uzreiz apsauc par blondīni un trako. Loši.

Starpcitu, cilvēki agrāk darīja arī citas stulbas lietas.

Qued:

Tak pastā ir speciālas švammītes marku slapināšanai.

Ar degsmi gaidu pilnīgi humoristisku ierakstu un lasītāju tēlainās atsaukmes. :*~~

Zane:

Nu, ja laizīt vairāk par pāris markām nav pārāk garšīgi, tas gan.
Bet to švammīti vajag nopirkt, pastā pārdod.

rem:

good story, gradma!

Jāsaka, ka es neko nesapratu. Tas ka mūsu humora izjūtas ir visai paralēlas un nekā smieklīga es neatradu nevienā rindiņā (ja nu vienīgi par to triperi, bet par māņticībām man jau sen vairs smiekli nenāk), jau tā kā būtu noskaidrots, no problem. Bet no šī ieraksta es nudien sapratu tikai to, ka tu gāji pēc pastmarkām ar grand total finansēm 35 santīmu apmērā, par ko gribēji iegādāties 10 pašlīmējošās markas, kuru, tev par lielu apkaunojumu, tur nebija. Un man neticās, ka tas ir tas, ko bija paredzēts uztvert, tāpēc palieku pie viedokļa, ka nesapratu.

ieva:

Ak jēziņ, iešu vēnazzz griezzzt - ēnasputns nesaprata manu ierakstu!

x:

man liekas meitenēm nav īsti ko vairs raxtīt :(

Ieva:

Jā, iespējams, ka rakstīšanas ziedu laiki beigušies, bet vismaz man tas savā ziņā nozīmē, ka dzīvē viss ir kārtībā.

Drīzāk vienkārši vairs nav, par ko rakstīt. Cilvēkiem to nepatīk atzīt, bet laimīga dzīve ir, no malas skatoties, garlaicīga dzīve. Pārsvarā. Tie, kas laimi atrod, kutinot nāvi zem pautiem, ir ļoti pamanāma, bet tomēr minoritāte.

Post a comment


Reklāma

Šī bloga lieldraugs:
Burti

June 2009

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30        
Powered by
Movable Type 3.34