Par sliktu servisu
Es par to pašu, par ko Agnese nesen rakstīja.
Vārds "krīze", protams, visiem jau ir apriebies, bet man patiešām liekas, ka uzņēmumiem, lai šajā laikā izdzīvotu, viena no ļoti svarīgām lietām ir labs serviss. Jo patērētājs kļūst aizvien izvēlīgāks. Un apbrīnojami ir tas, ka daudziem uzņēmumiem tas vēl nav pielecis.
Es, piemēram, jau nedēļu mēģinu nopirkt vienu konkrētu auto. Varētu domāt, kāda gan ar to varētu būt problēma, ja mašīnas pārdod pa labi, pa kreisi un pa aizvien labākām cenām. Banka līzingu apstiprinājusi, bet auto pārdevējs-starpnieku sia un īpašnieks nu nekādi nevar sakārtot papīrus. Un man jāzvana viņiem 3x dienā un jāuzbāžas ar savu vēlmi to auto patiešām iegādāties un pašlaik ir sajūta, ka vienīgā šajā darījumā ieinteresētā puse esmu es. Ja man būtu pārliecība, ka kaut kur vienkārši varētu atrast līdzvērtīgu mašīnu un bez čakarēšanās ar papīriem, es jau sen viņus būtu pasūtījusi.
Pirms kāda laika Rimi man bija gadījums, kad pārdevēja uz manu lūgumu nogriezt 2/3 no konkrēta gaļas gabala, augstprātīgi man atcirta: "Es nezinu, cik tas ir divas trešdaļas" (acīmredzami dusmīga, ka es negribu ņemt visu gabalu, kas jau tā ir neliels). Kad pajautāju, vai viņa zina, cik ir viena trešdaļa, atbildēja apstiprinoši, tā ka palūdzu viņai nogriezt 1/3, to paturēt sev un otru gabalu atdot man. Labi, es saprotu, ka tādiem grandiem kā Rimi droši vien ir pilnīgi pie kājas daži neapmierināti klienti, bet vai tad nav tā, ka darbu tagad daudziem vajag pat ļoti, līdz ar to neapmierinātās kucītes varētu nomainīt pret kādām citām, laipnākām.
Bet ir jau arī pozitīvi piemēri, bet par tiem citreiz, kad beigšu vārīties dusmās par epopeju ar mašīnas iegādi.