Šodien pēc darba baiļu pilna par to, ka nāksies piedzīvot ko vakardienai līdzīgu un šovakar atkal mocīties neizturamās sāpēs, devos pie zobārsta, lai turpinātu kanāla tīrīšanu. Endodonta vizīte, iespējams tāpēc, ka viss trakākais tika paveikt jau vakar, izrādījās pārsteidzoši nesāpīga - tik nesāpīga, ka es pēc knapi gulētas pagājušās nakts un kārtējās desmit stundu darbadienas vizītes laikā vismaz trīs reizes iemigu. Pēdējā no iemigšanas reizēm pārbiedēju gan sevi gan zobārsti, jo gluži kā iemiegot pēc stresa pilnas dienas savā gultā, visai pamatīgi noraustījos.
Secinājums tam visam ir tāds, ka piektdien guļu līdz vienpadsmitiem un palieku strādāt mājās, citādi pie šāda režīma drīz sākšu iemigt ne tikai zobārstu krēslos.
