Rozaa burti

Vispār jocīgi ar to 8.martu - it kā jau var piekrist ļoti loģiskajam apgalvojumam, ka svētku nevar būt par daudz un lai svinētu ir labs jebkurš iemesls, bet kaut kā man šitais datums īsti nepatīk. Visas tās klišejiskās ziņas par tulpju, šmigas un saldumu tirdzniecības apgriezieniem... Vakardien no rīta ar cienīto & draugiem padzīvojāmies pa 333 trasi, kur viņi centās iznīcināt vienu spītīgi izturīgu auto un, kad vienā brīdī visiem piešķīlās, ka ir 8.marts, bija baigie smiekli - kāds sieviešdienai atbilstošs sarīkojums :) Pēcāk divatā aizbraucām pusdienās un restorānā arī bija jūtami piedomāts pie datumam atbilstoša noformējuma tādā samērā sviestainā izpildījumā. Bet, vispār tur riktīgi varēja novērot, kādu nozīmi šiem svētkiem piešķir vidējās un vecākās paaudzes cilvēki. Piemēram, pie man visērtāk apskatāmā galdiņa sēdēja pāris tā ap 50, vīrietis varbūt drusku vecāks, dāmai piesarkušu vaigi, sejā liegi apgarota grimase... Viņa jutās tik īpaša ar to vien, ka kopā ar ēdienkartēm oficiante atnesa ūdeni viņas ziediem! Vecis dzēra tikai alu, bet par spīti tam tika pasūtītas divas vīna glāzes - kā jau romantiskā ēdienreizē pienākas, es nospriedu. Tas nekas, ka viena palika neaiztikta :) Viņš sēdēja mierīgs un ikdienišķs, kundzīte, savukārt, bija izteikti pacilāta, raidīja sava kavaliera virzienā kvēlus skatus, vienā brīdī pat piecēlās, apgāja ap galdiņu un nobučoja čalim austiņu. Mīļi, it kā... No otras puses - drusku žēl, jo var noprast, ka šitā viņai negadās pārāk bieži. Noformulēt to varētu tā - šie ir īsti svētki tām sievietēm, kuru vīrieši aizmirst viņas palutināt arī ikdienā un patiešām bez kaut kāda konkrēta iemesla. Un es starp viņām būt točna negribētu, laikam tāpēc man pret to visu ir kaut kāds nē. Protams, tas ir tikai mans viedoklis un sajūtas.

Pārbraucām mājas un es nopriecājos par nedēļas sākumā "tāpat vien" saņemto lilliju pušķi, kurš tieši tagad ir izplaucis pilnos ziedos.