Jau kādu laiku - precīzāk pusgadu manā lauciņā akmens pamatots, jo neesmu bijusi ražīga iekš rozā un nekas sakarīgs nav tapis, bet tā nu reiz ir nodeva par to, ka jaunā dzīves vietā arī internets neparādās uz knipja sitiena. Bet nu reiz tas ir atrisināts un tagad beidzot atkal ir tehniskas iespējas te kaut ko ierakstīt.
Protams, arī šis posts ir saistīts ar maniem draugiem - meistariem, ar kuriem man pēdējā laikā ir bijusi visai cieša un intensīva komunikācija.
Tā nu šodien atnāk Mārtiņš piebeigt pēdējās remonta "astītes". Puika/vīrietis jau tā nekas - centīgs, atsaucīgs, visu izdara pēc labākās sirdsapziņas (vismaz tā es naivi domāju), bet... bija man jāizskrien līdz VID (par šo atsevišķs stāsts - vai tiešām šīs iestādes darbiniekiem vēl joprojām nav skaidrs, kas notiek Latvijā un jābūt max atsaucīgiem, nevis jāizrāda apmeklētājiem, ka klimakss iestājies, viss riebj un optimizācijas draudi ir reāli?!). Saku Mārtiņam - paliec te, zvani, kad būsi galā, braukšu mājās un laidīšu Tevi ārā. Mārtiņš - labi, protams.
Paiet 3 stundas un Mārtiņš zvana - viss kārtībā, darbs pabeigts. Braucu mājās, pieņemu darbu, Mārtiņš, salīdzinot ar rītu, diezgan runātīgs - 15 minūtes stāsta man par spuldzi, ko mainījis u.t.t. Es domaju - nu labi, visu dienu bijis viens pats, lai jau runā. Tikai aizdomīgs alkohola smārdiņš gaisā virmo - es atkal naivi - varbūt vakardienas uzdzīves sekas... Mārtiņš dodas mājās. Es, kā jau pēc saturīgas dienas domāju sevi iepriecināt ar kādu glāzi vīna. Lūkojos pēc jau pirms kāda laika iesāktās pudeles, bet - Tavu brīnumu - pudele satur 2x mazāk kā no rīta, kad pudeli pārvietoju. Ak Tu, Mārtiņ, mazais susur - nu nevarēji pagaidīt kamēr Tevi izlaižu ārā un tad doties uz tuvējo Maximu iepirkt kādu gardumiņu. Bet nē - izlok manu smalko vīnu! Un no kakliņa, jo glāzes un krūzes stāv neaiztiktas. Kas tagad? Nekas - vīns pagalam, jālej ārā, jo, lai kā es uzticētos Mārtiņam, tomēr nevaru zināt, kādas pēdas atstātas uz kakliņa.
Nu skumīgi - kā, mans dārgais lasītāj, lai pēc šī starpgadījuma uzticas līdzcilvēkiem?
Morāle - sava pudele katram pašam jāpieskata.
Comments (7)
Katram sava pudele tuvāka.
Ieminies Mārtiņam, ka viņam jāpaaugstina kvalifikācija - labi meistari un zelta rokas mīl stikla desu. (:
Posted by SVILPE | March 26, 2009 9:49 PM
Posted on March 26, 2009 21:49
Mārtiņš nosvinēja, ka darbs ir pabeigts 8)
Posted by evija | March 27, 2009 12:22 AM
Posted on March 27, 2009 00:22
Labs :D
Tiešām nebūs vairs vajadzības viņu satikt?
Posted by Agnese | March 27, 2009 8:39 AM
Posted on March 27, 2009 08:39
Pirms laba laika iesākts smalks vīns vairs nu nav nekāds smalkais. Gan jau Mārtiņš to saprata un tikai ieņēma vietu starp pudeli un izlietni, kur tam (vīnam) tāpat bija jānokļūst :)
Posted by Livingston | March 27, 2009 11:30 AM
Posted on March 27, 2009 11:30
Livongston - ja ir izsūknēts gaiss, tad jau kādu laiciņu vēl var stāvēt, tā ka nebija jau tik slikti... :)
Posted by Elīna | March 27, 2009 2:14 PM
Posted on March 27, 2009 14:14
Oi, es par remontmeistariem varētu veselu grāmatu sarakstīt. Domāju, ka tā brigāde ar visu brigadierkungu priekšgalā vēl tagad spļaudās un sauc mani visādos nelāgos vārdos.
Posted by Ieva | March 27, 2009 2:20 PM
Posted on March 27, 2009 14:20
ar atgriešanos
Posted by Dace | March 27, 2009 3:35 PM
Posted on March 27, 2009 15:35