« Par nepiepildīto mīlu | Main | Kā tikt pie vajadzīgā tonusa »

Par zobākstiem

Šodien saņēmos un beidzot pierakstījos pie zobārsta. Par spīti tam, ka ilgi konsultējos ar kolēģiem, draugiem, radiem un paziņām, noignorēju viņu ieteikumus  un izvēlējos zobu kantori, kas  atrodas tieši blakus manam darbam, jo doma par to, ka man būs trīsdesmit vai vairāk minūtes jāpavada ceļā pie zobārsta manī sajūsmu neizraisa, kaut vai tā iemesla dēļ, ka kopš īsta (lasīt - ne ortodonta vai sejas ķirurga) zobārsta apmeklējuma ir pagājis diezgan daudz laika, un man ir bail, ka šīs pusstundas laikā man vēl vairāk palikt bail.

It kā jau liekas, ka pēc visām tām mocībām, ko esmu pārcietusi, lai tiktu pie sava apburošā smaida, kā arī ņemot vērā faktu, ka man ne reizi pirms zobu labošanas nav špricēti pretsāpju līdzekļi (labāk pacietu nelielas un īslaicīgas sāpes, nekā adatas dūrienu smaganās), jo nekad nekādi lielie remontdarbi nav bijuši nepieciešami, man nevajadzētu baidīties, tomēr citu iemeslu tam, kāpēc šo vizīti esmu atlikusi tik ilgi, īsti neredzu.

Ar veselo saprātu it kā apzinos, ka neviens normāls ārsts tā nekad nerīkotos, tomēr man slepeni bail, ka zobārsts, man atverot muti, sāks skaļi šausmināties un kaunināt mani par to, ka tik igli neesmu bijusi. Vēl man bail par to, cik tas viss ellē ratā maksās, un, protams, arī mazliet par to, ka visticamāk nekas patīkams tas nebūs. 

  

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/952

Comments (8)

Tici man, ja tu +/- ikdienā tīri zobus tad tas vien jau tevi nostāda augstāk par daļu zobārstu klientu, tā kā nav, par ko uztraukties. :) Vēl jo vairāk tāpēc, ka pat prātīgi cilvēki bieži novelk iešanu līdz pēdējam, kad caurums jau ir sācis pūt un/vai smaganas pūžņot un strutot, un pat tad neesmu dzirdējis, ka kāds būtu baigi kaunināts. Zobārstam jau īstenībā pofik, ja tu sev muti beidz nost, viņam ir cimdi un sejas "vairogs". :)

Martins:

Beidzot atradu mazohistu, kas nevēlās atsāpināšanu; mani vienmēr pārsteidz jautājums "vai vēlaties anestēziju", nezināju, ka kāds var būt tik neapdomīgs(atteikties no 20 sek sāpēm tgd un ņemt 40min sāpes vēlāk), tik varonīgs, vai tik lēts.

Lola:

Es jau laikam tad ar pie tiem mazohistiem pieskaitos, jo nu labāk mokos sāpēs, nekā ļauju sev to garo adatu durt manās smaganās :/

un no špricēm man tāpat vairāk bail, kā no zobu ārstiem :)

Ieva:

Es īsti neesmu mazohiste - man līdz šim problēmas ar zobiem bijušas vairāk saistītas ar sakodiena labošanu, urbts un plombēts man vispār ir diezgan maz, pie tam parasti, kad urba to darīja maz un vairāk izjutu nepatiku pret troksni un vibrāciju nekā sāpes.

Agnese:

Jā, man arī riebjas tā urbja skaņa, trīce un smaka :/

Kad ieurbj nervā un sāpec aiziet līdz papēžiem, pseido mazohisms pāriet dikti ātri. Bet principā anestēziju jāliek tad, kad vajag. Ja iet laicīgi un/vai darbojas ar zobiem, nevis ar nerviem, tad parasti nevajag.

Lola: Vai nu tu esi īpašs eksemplārs pat uz sieviešu paaugstinātā sāpju sliekšņa fona, vai arī tev nekad nav veikta kanālu tīrīšana reizē ar iekaisuša zoba nerva izraušanu.

Ieva:

Man, piemēram, nekad nav veikta kanāla tīrīšana un zobs pēdējo reizi iekaisis bija, kad man vēl bija piena zobi, un arī tikai tāpēc, ka to bija laiks raut ārā.

ansis:

iesaku zobārstniecību Valguma ielā 31 ;) Izcili tolerants un rūpigs darbs! Cenas demokrātiskas un anestēziju zobārsts Varis Mekša taisa tā, ka adatas dūriens stiprāk par oda kodienu nekad nav sāpējis

Post a comment