Šodien trolejbusā dzirdēju sarunu starp puisi, kurš vidusskolā mācījās pāris klases zemāk par mani un, ja preizi sapratu, meiteni, kuru viņš bija apgrūtinājis līdz aptuveni septītā mēneša izmēram. Puisis ar tādu kā gandrīz izsmieklu saka, ka neies precēties tikai papīra dēļ, ka viņš saprastu vēl, ja to darītu baznīcā, uz ko meitene ar asarām acīs atbildēja, ka grib darīt tā, kā būtu pareizāk.
Tad nu es kaut kā pie sevis aizdomājos par to, ka es īsti nezinu, kas man šķistu pareizāk, ja nu es pēkšņi arī taptu grūta. No vienas puses, man liekas, ka es negribētu lielā steigā precēties, jo tad nevien citiem, bet, kas ļaunāk, man pašai liktos, ka mani prec tikai mana stāvokļa dēļ, bet no otras puses kaut kur zemapziņā tomēr iesakņojusies tāda diezgan aprobežota doma par to, ka dzemdēt bez gredzena pirkstā un laulību apliecības atviktnē ir gandrīz vai grēks.
Comments (9)
mums ar sievu pirmais dēls piedzima ārpus laulības. Biju pret kāzām, pret bērnu.. pret da jebko.. laiks gāja... mainījos un mainījās manas domas... apprecējāmies baznīcā un esmu par to lepns un laimīgs.
katram pašam jāizvēlas savu ceļu...
Posted by bonkajs | November 30, 2008 2:58 AM
Posted on November 30, 2008 02:58
Bonkajs palicis prātīgs. :)
Laiki mainās, tikumi paliek.
Patiesībā jau vecais triks ar uzticēšanos, stabilitāti, briedumu un novazāto vārdu mīlestība.
Posted by SVILPE | November 30, 2008 11:14 AM
Posted on November 30, 2008 11:14
Vispār es arī esmu par laulībām baznīcā. Ja tam nepiekrīt abi, nu tad nafig man tādas attiecības. Ar papīru tāpat neko nepierādīsi tikai...
Posted by Krist2ps | December 1, 2008 7:41 AM
Posted on December 1, 2008 07:41
Bērnam ar gredzenu pirkstā nav pilnīgi nekāda sakara. Izņemot, ja gredzens uzvilkts piespiedu kārtā, un rezultātā kopdzīve ir ir ja ne rūgtuma, tad vismaz samierināšanās pilna. Tad gan bērns maksā par vecāku neizdarībām un rezultātā cieš gan pats, gan visi tie, kam ar viņu dzīvē nākas saskarties.
Ā, un aprobežoto sajūtu tavā zemapziņā ir ienaglojusi baznīca. Tieši kristietības fundamentālisti ir tie, kas kas uzskata ka izvarošanas rezultātā tapis bērns ir iemesls vecākiem precēties (ja nepieciešams — piespiedu kārtā). Lielākā daļa cilvēku, protams, pēdējo tūkstošu gadu laikā ir no tā drusku izauguši, bet pamatdoma jau nemainās — bērns ir nez kāds svētums, kura dēļ ir vērts upurēt divas dzīves, rezultātā sačakarējot visas trīs.
Posted by Shadowbird | December 1, 2008 2:34 PM
Posted on December 1, 2008 14:34
Es nedomāju, ka tur pie vainas ir baznīca, jo es personīgi nemaz negribētu precēties baznīcā, bet, kā mana māsa, piemēram, salaulāties pļavā savu draugu un ģimenes priekšā. Diemžēl dažādu juridisku apsvērumu dēļ diviem cilvēkiem esot kopā ir vieglāk būt precētiem, jo īpaši, ja viņiem ir kopīgs bērns, pretējā gadījumā var sanākt visādas šmucītes, ja ar vienu no vecākiem kaut kas notiek.
Posted by Ieva | December 2, 2008 1:03 PM
Posted on December 2, 2008 13:03
Ieva: Un kas tad jūs tajā pļavā salaulās? Vai tik defaultā tāpat tur neiedomājies kādu baznīctēvu ar grāmatiņu rokā? Ja nē, tad mad respect tev, esi atgriezusies pie laulību patiesās būtības. :) Gribu uz tavām kāzām! :D
Posted by Shadowbird | December 3, 2008 4:40 PM
Posted on December 3, 2008 16:40
Pļavā var salaulāt arī kāds no dzimtsarakstu nodaļas - tikai attiecīgi jāsapiķo.
Posted by Ieva | December 3, 2008 7:56 PM
Posted on December 3, 2008 19:56
Huh. To es nezināju. Bet vai tad lētāk nav vienkārši atpakaļceļā iebraukt dz. r. nodaļā un parakstīt papīrus, "salaulāšanu" (tīri ceremoniju, bez juridiska spēka) uzticēt kādam tuvam cilvēkam? Bet nu labi, tas jau viss ir gaumes jautājums.
Posted by Shadowbird | December 4, 2008 1:03 PM
Posted on December 4, 2008 13:03
šausmīgi
Posted by Great | December 5, 2008 7:21 PM
Posted on December 5, 2008 19:21