Interesanti, kas pamudina cilvēku, ar kuru komunikācija pārtruka pirms vairāk nekā pieciem gadiem, pēkšņi atkal mēģināt atjaunot kontaktus. Es vēl saprastu, ja tas būtu kāds bijušais klasesbiedrs, velns, es pat tik ļoti nebrīnītos par bērnudārza biedru, bet kāpēc gan lai kāds, ar kuru man astoņpadsmit gadu vecumā ir bijis īss romānelis, kuru, starpcitu, šis subjekts pats visai dīvainā veidā un negaidīti pārtrauca, svētdienas divdesmit divos vakarā mani uzmeklētu vislatvijas oranžajā portālā un rakstītu - Čau! Kā iet?
Man ir dažas versijas:
a) garlaicība;
b) ziņkāre;
c) bezmiegs;
d) esmu palikusi vēl glītāka;
e) a, b un c
f) d kombinācijā ar kādu no pirmajiem trim.
Un ko parasti atbild uz šādiem Čau-kā-tev-iet? Ko paredz protokols? Labi? Slikti? Darbadienās strādāju, brīvdienās dzeru? Trīs bērni, vīrs un suns vārdā Bruno?
Comments (11)
Nevis "kāpēc gan?", bet gan "kāpēc gan ne?"... :)
Posted by Ivchikx | November 24, 2008 1:28 AM
Posted on November 24, 2008 01:28
Un kāpēc ne? Tu esi aizdomīga pret katru nevainīgo signālu pret tevi?
Rodas jautājums (pat vairāki): mazahiste? Nepārliecināta par sevi? Kaut ko slēp? Un kāpēc ne jaunības kļūdu nomākts cilvēks?
Jautājumi un atbildes ir dažādas, bet tam pa vidu ir kāds nenormāli ciets centrs. Ka tik tas centrs neesi Tu pati?
Posted by koko | November 24, 2008 1:56 AM
Posted on November 24, 2008 01:56
maza histe?
Posted by ū | November 24, 2008 2:50 AM
Posted on November 24, 2008 02:50
koko, kad varu pierakstīties pie tevis uz psihoterapijas seansu parunāt par savu grūto bērnību un mazo pašnovērtējumu?
Posted by ieva | November 24, 2008 8:33 AM
Posted on November 24, 2008 08:33
Ieva, diez vai smiesies, kad sapratīsi, ka koko taisnība.
Posted by keda | November 24, 2008 9:03 AM
Posted on November 24, 2008 09:03
Jā, jā, zinām šitos "nevainīgos" signālus :)))
Posted by Agnese | November 24, 2008 10:30 AM
Posted on November 24, 2008 10:30
Hahaha, Bruno! :D
Posted by Lapsa | November 24, 2008 2:18 PM
Posted on November 24, 2008 14:18
Man reiz, nu jau gadus 10+ atpakaļ, vienu vasaras dienu bija garlaicīgi. Visi paziņas un draugi kaut kur notinušies, lūrēju pa logu un domāju, ka ņihera negribās nekur iet un neko darīt. Tad kā no zila gaisa izdomāju piezvanīt cilvēkam, ar ko nebiju ticies kopš bērnudārza. Neko daudz vairāk kā "negribi aizvilkties kaut kur" arī nepateicu. Dienas laikā tiku pie labākā drauga uz gadiem, pirms ģeogrāfijas un dažu citu apstākļu kopums mūs atkal atsvešināja.
Man, kā ideālistam, liekas, ka intīmām attiecībām būtu jābūt spēcīgākam pamatojums uzrunāt cilvēku, ieraugot uz ielas vai tiešsaistē, nekā sēdēšana vienās un tajās pašās stundās. Bet dzīvē jau tā laikam nav.
Posted by Shadowbird | November 24, 2008 3:04 PM
Posted on November 24, 2008 15:04
pieņēmums: čalis tajā laikā bija babņiks(tas izskaidro to, ka viņš dīvaini izbeidza attiecības), tāpēc tevi varbūt īsti neatceras(to izskaidro tas, ka viņš bija babņiks), tāpēc tagad, kad uz viņu darbojas faktori a un c plus vēl ar sievietēm ar neiet tik spoži, kā agrāk, savukārt tu droši vien esi palikusi vēl glītāka, viņš tevi ierauga pie saviem draugu draugiem un nolemj aizsūtīt tev vēstuli
Posted by astro | November 24, 2008 4:35 PM
Posted on November 24, 2008 16:35
Vai vnk bija garlaicīgi un izdomāja, apjautāties. Bet nu tas no cilvēka atkarīgs - vieni tā vnk var pajautāt, citiem vienmēr ir kas padomā ;)
Posted by a_lops | November 29, 2008 4:21 PM
Posted on November 29, 2008 16:21
z) loneliness/sex..
Posted by Kārlis Ķīsis | December 22, 2008 5:30 PM
Posted on December 22, 2008 17:30