Sestdien vakariņās pie manis līdzi Lindai bija atnācis viņas couch-surferis no Nīderlandes, un es kārtējo reizi pārliecinājos par to, cik ārkārtīgi man pietrūkst iespējas papļāpāt angļu valodā ārpus darba, kur parasti tāpat sanāk tikai apmainīties ar garlaicīgiem e-pastiem vai īsiem un retiem telefona zvaniem.
Kaut kā arī nākas secināt, ka līdzekļus, kas agrāk tika vieglu roku izdoti par izklaides gājieniem (lasīt - alkoholu), es tagad labprātāk izdodu, lai iegādātu labu pudeli vīna un uzrīkotu mini-vakariņu-ballīti pārītim draugu. Tagad tikai jāpaplašina savas kulinārijas spējas, jānopērk priekšauts, jāievieš vīnu reģistrs un varēšu uzsākt īstu buržuj-mietpilsones dzīvi.
Kā vīrietis saka - laikam veci paliekam.
Comments (2)
same here :)
drīzumā vakariņas pie manis + par vīniem jau daudzmaz saprašana ir!
Posted by Sigita | October 6, 2008 1:46 PM
Posted on October 6, 2008 13:46
Zvani man! :) Lieliski protu klausīties angļu valodu, un piedevām vēl uz katru kļūdu norādīt (a.v. pasniedzējas skolā nekad nezināja, mīlēt mani vai nīst). :P
A veci mēs visi paliekam. Svarīgi ir apzināties un kontrolēt, kurā no 3 veidiem — kā piens, kā vīns, vai kā laukakmens.
Ar couch surferiem (manā gadījumā Hospitality Club) mana spilgtākā atmiņa ir laipošana starp 15 cilvēkiem, kas sagūluši vienā(!) istabā, kur man rīta agrumā jātiek uzņemt dienišķo magnētiskā starojuma devu (+ no ārpuses aizslēgta tualete).
Posted by Shadowbird | October 6, 2008 1:51 PM
Posted on October 6, 2008 13:51