Es, goda vārds, nezinu nevienu pašu bābiņu, kas mācētu uztaisīt tādu suņa skatienu, kā tas izdodas gandrīz katram sevi cienošam vecim. Spilgts piemērs šim apgalvojumam ir šis rīts, kad mans dārgais pēc puiku vakara pie manis ierodas deviņos no rīta, lai gan vakar vakarā viņam īpaši palūdzu pārāk neaizballēties, jo nevēlējos, lai kārtējā sestdiena tiktu nogulēta.
Pamodusies īsi pirms astoņiem un sapratusi, ka viņa man nav blakus, pēc kārtas veicu sekojošas darbības:
- Izdomāju visus iespējamos scenārijus tam, kas ar viņu varētu būt noticis;
- Sanervozējos, vai nav noticis kas slikts;
- Sapratu, ka nekas slikts nav noticis, jo viņš bija/ir kopā ar draugiem, kas gluži grāvmalā guļot neatstātu;
- Sapratu, ka iepriekšējais punkts nozīmē to, ka viņš ir pilnībā ignorējis manu lūgumu un visticamāk šobrīd pamatīgā intoksikācijas ietekmē viņam ballīte vēl turpinās;
- Sadusmojos;
- Mēģināju aizmigt;
- Nevarēju aizmigt.
Biju jau noskaņojus sevi uz to, ka ja un kad viņš ieradīsies būšu nikna kā pūķis, bet paspēju viņu tik vien, kā nosaukt par duraku, kad šis jau bija man iešķiebis savu mazā, klibā, pēc skata nevainīgā kucēna sērdienīša skatienu, kas mani padara ļoti, ļoti vāju un absolūti nespējīgu dusmoties.
Comments (6)
Pēdējā rindkopa man lika pasmaidīt. Tagad zinu, kā līdzīgā situācijā jūtas mana sieviete...
Posted by artisare | October 18, 2008 3:57 PM
Posted on October 18, 2008 15:57
vajadzeja iet vakar līdzi, nebūtu jāsatraucas.. :)
Posted by tims | October 18, 2008 6:06 PM
Posted on October 18, 2008 18:06
Ļauj tak cilvēkam ar izklaidēties. :D
Posted by Ivchikx | October 18, 2008 9:37 PM
Posted on October 18, 2008 21:37
Tims: vīriešu vakaros dāmām nav atļauts iet līdzi.
Ivchix: es jau ļāvu izklaidēties, tāpēc arī ieradās mājās tik vēlu-agri.
Posted by Ieva | October 18, 2008 9:52 PM
Posted on October 18, 2008 21:52
Viss pareizi, veselīgās attiecībās tam tā jābūt (abos virzienos, protams). :)
Posted by Shadowbird | October 19, 2008 9:07 PM
Posted on October 19, 2008 21:07
Ai, nu... Ja viss sanāks, būsiet kopā vēl akšausmas cik ilgi! Un tās desmit, divdesmit, da kautvai trīsdesmit nogulētās sestdienas neko pa lielam neizšķirs! Visa dzīve vēl priekšā. Un ir taču darba dienas, ne?
Posted by Armands | October 19, 2008 10:36 PM
Posted on October 19, 2008 22:36