Pēdējā laikā mana sporta dzīve sastāv no sporta veida, ko tikai daļēji var saukt par fizisko aktivitāti, jo manā izpildījumā tas pašlaik vairāk atgādina kukaiņu sišanu ar to plastmasas štruntu (parasti zaļā vai sarkanā krāsā), kas manā bērnībā bija vai katrā sevi cienošas nama mātes saimniecībā. Dāmas un kungi - šo sporta veidu sauc par galda tenisu jeb ping-pong'u.
Galvenokārt šis pasākums man patika, jo spēles partneri pārsvarā ir bijuši nerezultatīvāki kā es un šis fakts man sagādaja patiesu baudu, jo beidzot bija sports, kurš man iet pie sirds un vēl piedevām padodas. Bet par agru bija man priecāties, jo pēc šīs dienas sāpīgā zaudējuma 9:3 savam spēles (arī dzīves) partnerim man liekas, ka būs man jāmeklē kāda alternatīva, pārāk jau nu pazemojošus mirkļus piedzīvoju.
P.S. Un tomēr vērojot spēlētājus pie citiem galdiem, nevaru nedomāt par maziem, dzelteniem cilvēciņiem - jā, pareizi - ķīniešiem. Kā Jums?
Comments (8)
1kārt - es jau sen esmu teikusi, ka tavs "dzīvesbiedrs" ir way too competitive :)
2kārt - paaicini mani kādreiz uz maču - pašcieņu atgūsi ar uzviju! :)
Posted by Agnese | September 3, 2008 10:52 PM
Posted on September 3, 2008 22:52
Dēļ tā, ka tu zaudēji savam dzīves partnerim taisies galda tenisu mest pie malas? tak nerunā muļķības, spēlē, trenējies, kamēr rezultāts kļūs otrādāks :)
Posted by Raikons | September 3, 2008 11:21 PM
Posted on September 3, 2008 23:21
ak, jā un galda tenisu nevar saukt par daļēju fizisku aktivitāti. pats nespēlēju, bet intervēju padsmitkārtēju čempionu.
arī tur ir nepieciešama kārtīga fiziskā sagatavotība, lai arī pingpongot var līdz sirmam vecumam.
Posted by Raikons | September 3, 2008 11:22 PM
Posted on September 3, 2008 23:22
A mums krāsu pasaules darbnīcā parasti uz tenisa galda ar noņemtu tīklu stāv vizītkaršu papīri, materiāli drukai, pašlīmējošās plēves, pilnas un tukšas stikla desas un cita draza. Neskaitot to, ka zem viņa nolikt vai pastumt vairs neko nevar.
Jā, protams, es varētu dubultot tavus pazemojošos mirkļus vienojoties kopīgā fiziskā nodarbē ļurinot bumbiņu turpu šurpu. :D Es māku.
Posted by SVILPE | September 4, 2008 10:41 AM
Posted on September 4, 2008 10:41
Ja zaudējums partnerim liek atmest ar roku patīkamam sporta veidam, tad jāmeklē cits partneris. Vai arī psihologs.
Posted by Shadowbird | September 4, 2008 2:59 PM
Posted on September 4, 2008 14:59
Shadowbird, Tu esi tāds asprātis. Ārprāts!
Posted by Linda | September 5, 2008 4:28 PM
Posted on September 5, 2008 16:28
Ēnaspunt - tieši tā arī ir: nevarēju visu laiku nodefinēt, kas manā dzīvē īsti nav kārtībā, bet tagad zinu, ka vainīgs partneris. Paldies par ieteikumu.
Posted by Elīna | September 5, 2008 5:42 PM
Posted on September 5, 2008 17:42
Vairāk saules, mākoņus pa malām.. un ideju!Viss sākas no domām.
Jums palīdzēt vai netraucēt?
Posted by HappY | September 10, 2008 3:38 PM
Posted on September 10, 2008 15:38