Rozaa burti

Vakar darba sakarā sanāca daudz laika pavadīt vienā no Rīgas vietām, kur cilvēki drūzmējas nepārtraukti.

Redzētais mani viegli šokēja - es zināju, ka 1. septembris ir ne tikai zinību svētki, bet arī viens no masu sadzeršanās iemesliem. Tiesa gan, tādus skatus ieraudzīt es nebiju gatava...

Mazgadīgie alkohola reibumā, grūtnieces skolnieces, urlas ar savdabīgu attieksmi pret notiekošo, mazas uzpucētas meitenes, kuras izskatās vecākas par saviem gadiem utt.

Var jau būt, ka visi iepriekš nosauktie personāži jūtas labi ar to, kas viņiem ir dots...

Secinājums ir viens - dabā ir vajadzīgi pretstati, kas veido līdzvsaru.

Svētdienas vakarā man uznāca, kā tajā brīdī likās, fantastiska ideja - vajag no rīta skriet. Nez gan, no kurienes tāda ideja, jo skriešana man ir visnemīļākā no fiziskajām aktivitātēm. Pulkstenis tika uzlikts uz 05:45 (1.septembris, tāpēc jāizbrauc uz darbu tā paagrāk). Nozvanot modinātājam, sapratu, ka vakardienas ideja ir bijusi izcili muļķīga un mierīgi gulēju tālāk. 

Toties šorīt jau īsi pēc 7iem peldēju baseinā un varu jums droši apgalvot, ka tas ir ideāls dienas sākums. Pie tam cilvēku bija ļooooti maz, tāpēc man bija pašai savs celiņš. Plāns šādi turpmāk izdarīties 2-3x nedēļā.

Man ļoti patīk vīriešu smaržas. Un ja labi smaržo man simpātisks vīrietis, tad man vispār ceļi ļimst. Nē, nopietni - es pat dažreiz palaižu garām kādu daļu no tā, ko tas vīrietis saka, jo es aizfantazējos labo smaržu iespaidā.

Un lai nu kas, bet pārsmaržojušies vīrieši gan nav forši. Pārsmaržojusies sieviete vēl kuda ņešlo, bet vīrietim tas tiešām ļoti nepiestāv, pat ja smaržas ir patīkamas. Šorīt man bija pusotru stundu jāpacieš viens tāds smaržu mākonis, kas sēdēja lidmašīnas solu rindā pirms manis.

Pēdējā laikā mana sporta dzīve sastāv no sporta veida, ko tikai daļēji var saukt par fizisko aktivitāti, jo manā izpildījumā tas pašlaik vairāk atgādina kukaiņu sišanu ar to plastmasas štruntu (parasti zaļā vai sarkanā krāsā), kas manā bērnībā bija vai katrā sevi cienošas nama mātes saimniecībā. Dāmas un kungi - šo sporta veidu sauc par galda tenisu jeb ping-pong'u.

Galvenokārt šis pasākums man patika, jo spēles partneri pārsvarā ir bijuši nerezultatīvāki kā es un šis fakts man sagādaja patiesu baudu, jo beidzot bija sports, kurš man iet pie sirds un vēl piedevām padodas. Bet par agru bija man priecāties, jo pēc šīs dienas sāpīgā zaudējuma 9:3 savam spēles (arī dzīves) partnerim man liekas, ka būs man jāmeklē kāda alternatīva, pārāk jau nu pazemojošus mirkļus piedzīvoju.

P.S. Un tomēr vērojot spēlētājus pie citiem galdiem, nevaru nedomāt par maziem, dzelteniem cilvēciņiem - jā, pareizi - ķīniešiem. Kā Jums?

Internetā uzgāju vislieliskāko e-veikalu uz pasaules... Cenas nav pārspīlētas, drēbītes, kurpītes un aksesuāri smuki, tikai reģistrēties nevar, jo Latvija nav iekļauta valstu sarakstā!

Šis ir viens no gadījumiem, kad uznāk dusma, ka valstiņa tik maziņa, pie tam daudzi par tās eksistenci nenojauš :(

Tas, ka ik pa laikam uznāk lielā kāre pēc mīletības un romantikas ir skaidrs. Tik pat skaidrs ir tas, ka gribētos regulāri piepelnīt pilnu maku ar naudu darot to, kas sagādā prieku un tad notriekt naudu skaistās lietās un vietās. Muļķīgi, ka tā slīkstot savā pašapmierinātībā un fantazējot piemirstās, ka tas viss reizēm ir tāds NEKAS salīdzinot ar to, kas ir patiesībā un cik patiesībā ir tuvu tās lielās lietas kā mīlestība, kas vienkārši ir bez maksas, noteikumiem un prasībām, ka ir cieņa un, ka patiesībā laika tam visam ir pārāk maz un es pārāk maz zinu, kā izmantot to laiku lietderīgi.

Vai slimot ir kļuvis slikti un nosodāmi?

Vēl pāris gadus nesenā pagātnē varēju noraut plaušu karsoni (liriskā atkāpe - vēl joprojām nesparotu, kurš cilvēks ar to var saslimt augustā... ) un noslimot vienā angļu mierā 2 nedēļas un pēc tam vēl paņemt atvaļinājumu 2 nedēļas, tā ka kopā veselu mēnesi darbu izsvītroju no savas apziņas un jutos ar to lielā mierā. Bet tagad?  Tagad ir tā, ka knapi varu sevi piespiest vienu niecīgu dieniņu neiet uz darbu, jo jūtu, ka partneris pielaidis kaut kādu sērgu, bet, protams, kompis mājās un tā vietā, lai gulētu, stūrītī žēli šņukstētu par to, kā sāp kakls un vispār viss sūkā, es cītīgi gatavoju jaunā veikala mācību plānu un kādas vēl tik svarīgas lietiņas ne. Visiem darba devējiem tādus darbinieku kā mani!

Un tomēr - kā teica viena vieda tanta "Pilni kapi neaizvietojamu cilvēku". Phe, nospļaujos uz grafiku un eju dzert tējiņas.

Es ilgi gaidīju to mirkli, kad es pārnesīšu mantas uz jauno dzīvokli. Es pamostos jaunajā gultā, ietinusies jaunajā gultasveļā un šorīt jau ar jaunu un ļoti seksīgu frizūru un man ir sajūta, ka tikai tagad viss sāksies. Gribās koķetēt un pēkšņi spēka tik daudz.

Uzzinājusi par SEB jauno internetbanku priekā situ plaukstiņas, sak' taču sen jau bija laiks nomainīt to veco neērto briesmoni (darbavietai ir SEB, ne pašai privāti). Bet, protams, par agru bija man priecāties. Internetbanka atbalsta divus interneta pārlūkus - Firefox un Internet Explorer. Nē, nu, ok, es ikdienā lietoju Safari, bet Firefox nav problēma. Viss labi un skaisti līdz brīdim, kad vajag drukāt (man darbā pēdējā laikā vajag katru dienu izdrukāt jaunajai grāmatvedei konta pārskatu). Kā informē viņu klientu apkalpošanas līnija, "pagaidām ir iespējamas problēmas drukāšanai no Firefox". Tā kā man ir Mac, tad Exploreris nav variants, līdz ar to katru dienu, spļaudama ugunis un lamādamās mātes vārdiem, meklēju darba vietā kādu datoru ar Windows. Es ceru, ka SEB banka ņems vērā manu "laipno" ieteikumu, ka baigi labā doma ir vispirms lietas patestēt, pirms dot cilvēkiem.

Uhhhh.. vieglāk palika :) 

Daži, iespējams, teiks, ka sekli, bet man nu ļoti patīk BMW. Nekad gan pašai BMW nav bijis, ilgākā laika periodā esmu pārvietojusies tikai ar Mazu, Audi un Volvo, līdz ar to tā patikšana līdz šim bija tādā "smuka mašīna" līmenī. Tagad uz pāris dienām esmu ieguvusi lietošanā diezgan svaigu 5to bembi. Un tagad varu tiešām teikt, ka tā vienkārši ir mašīna, kas radīta man. Labi, ir sīkumi, kas, liekas, nav pārāk pārdomāti vai vienkārši pietrūkst (tādā ziņā mani pašreizējais Volvo ir izlutinājis), bet braukšana ir pilnīgi cita. Divi novērojumi pa šīm pāris dienām: 1) citi autovadītāji retāk palaiž pa priekšu; 2) autovadītāji-vīrieši pievērš pastiprinātāku uzmanību.

Pašlaik esmu iegrimusi pārdomās par tēmu, vai taisība teicienam "vislabākais auto ir darba auto" vai arī nospļauties un veikt absolūti nesaprātīgu pirkumu tikai tāpēc, ka GRIBAS. 

- Hei, daiļā! Vai tu dejo?

- Jā, bet tikai ar savu daiļo vīru.

(c) vislatvijais oranžais

TAS ir klāt. Rudens un stilīgie vīrieši zābakos līdz celim, kuros rūpīgi sabāzti bikšu gali. Katrs jau dara kā grib, un es paturu tiesības pie sevis pasmaidīt, redzot šos acīmredzami aktuālajām modes tendencēm sekojošos eksemplārus.

Kamēr es strādāju līdz vēlai naktij, mans vīrietis sakārtoja un iztīrīja dzīvokli... apbrīnojami!

Iespējams, par šo jau esmu rakstījusi, tā ka lai piedod man uzticīgākie lasītāji.

Man nepatīk, ka nepazīstami cilvēki mani uzrunā uz "tu" - pārdevēji veikalā, frizieri, oficianti, jebkuri citi pakalpojumu sniedzēji. Nezinu, vai tā ir audzināšanai vai kā, bet man tas liekas neprofesionāli un vienkārši nepieklājīgi. Arī pati, protams, neeju veikalā un nesaku: "Eu, tu, iedod man kefīru, sērkociņus un apelsīnus", manuprāt, uzrunāšana uz "jūs" liecina par zināmu distanci un respektu. Protams, regulāri apmeklējot vienu un to pašu kosmetologu, pusdienu ēšanas vietu, zobārstu utt. tā "jūsošanās" vienā brīdī nemanāmi pazūd un tiek pāriets uz "tu", bet citos gadījumos variet mani saukt par augstprātīgu vai vecmodīgu, bet es izvairīšos vēlreiz apmeklēt iestādes/cilvēkus, kas izturas tā, it kā mēs vienā smilšukastē būtu čurājuši.

Es, piemēram, neatceros kā es iemācījos bučoties. Jā, es atceros, savu pirmo skūpstu (tik banāli, ka pašai slikti palika) un es arī atceros, ka man nebija ne mazākās nojausmas, kāāāāāās pie velna notiek.  Gadi ir aizritējuši un tagad es sāku nojaust, kas notiek, bet šad un tad mani var pārsteigt, reizēm pozitīvi un reizēm ne tik ļoti. Piemēram, kāda velna pēc skūpsta laikā džekam ir jāmēģina iebāzt pirkstu manā mutē!? Vai kāda velna pēc ir jāmēģina norīt mans zods un deguns vienlaicīgi!?

Vakar pie superveikala Mego durvīm:

Dmitrijs (no melna Land Rover loga): Sveiki!

Es (pie Mego durvīm): Sveiki.

D: Mēs esam pazīstami?

E: Nē.

D: Vai Jums ir minūte?

E: Nē, eju uz veikalu.

D: Varbūt varam iedzert kafiju?

E: Diez vai, jāiet uz veikalu.

D: Varbūt rīt varam iedzert kafiju?

E: Nē, man arī rīt būs jāiet uz veikalu.

D: Mani sauc Dmitrijs. Kā Jūs?

E: Mani sauc Elīna.

D: Varbūt rīt varu Jums piezvanīt, varbūt sanāks laiks kafijai...

E: Nē, nevajag man zvanīt, kafija nesanāks.

D: Bet varbūt tomēr kaut kad?

E: Mans numurs ir 29......

D: Paldies, rīt Jums piezvanīšu.

E: Visu labu!

D: Uz redzēšanos!

Varbūt vajadzēja dot pareizu telefona numuru un kā saka paziņa "varētu braukāt baltā lexus ar numuru MATRACIS..." Bet nē - labāk palikšu pie pārbaudītām vērtībām un braukšu ar zaļu Hondu.

Piedod, Dmitrij.