« Par darbadienu vakariem | Main | Par to, ko gribu un par to, ko vajag »

Par fotografēšanos

Vakar pateicoties bijušajam kolēģim un draugam, kurš arīdzen ir visai liels foto-entuziasts, kopā ar divām draudzenēm bildējāmies studijas apstanovkā. Katra n reizes pārģērbāmies un tikām iemūžinātas dažnedažādākajās pozās un kombinācijās. Jāatzīst, ka es tagad mazliet vairāk cienu modeles, jo, jēzmarija, bija visai grūti un nogurdinoši kārpīties visās tajās pozās. Labi vēl, ka fotogrāfs tāds, kas varēja pateikt, kā nolikt kājiņu, kur likt rociņu, kā pagriezt galvu, savilkt lūpas tūtiņā vai taisīt femme fatale sejas izteiksmi, citādi es tur visticamāk būtu stāvējusi kā tāds apjucis stabs līdz brīdim kamēr nebūtu iedarbojies šampanietis.

Jā, es zinu, buržujiski un narcistiski jau izklausās - lakt šampanieti no kakliņa un pēc tam tikt iemūžinātai ar atšautu pakaļu un pavedinošu skatienu tikai tāpēc, ka tā redz sagribējās - bet labāk iemūžinos jauna un apreibusi no dzīves un šampanieša, nekā sadzemdējusies, uzresnējusi un nogurusi. Varēšu pēc piecpadsmit gadiem skatīties un raudāt.  

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/746

Comments (19)

uuja:

Attēlus v studiju !

Ieva:

Attēli vēl pie fotogrāfa, bet gan jau kādu arī te ielikšu.

Barba:

Tev nu gan viedoklītis par mammām :P :D

nekā sadzemdējusies, uzresnējusi un nogurusi. Varēšu pēc piecpadsmit gadiem skatīties un raudāt.
Tu ko, Ieva, lol vai glupa? Atstāj, atstāj savas no dzīves un šampānieša apreibušās bildes. Cerams, ka plēsīsi matus, sūkstīsies un bērsi pelnus uz matiem, kad būsi resna, veca un sadzemdējusies. Jo izskatās, ka pagaidām tu nestādies priekšā opciju, ka sievietes pusmūzha un vairāk gados var būt laimīgas, apmierinātas, sadzemdējušās, apvīrojušās, apbērnojušās, resnas un tievas, whatever, un nodzīvojušas pilnvērtīgu dzīvi. Ieķeksē "vienmēr sieviete" čekboksu un viss būs štokos. :P

Lūk, reāls piemērs iz dzīves, kā sievietes ne tikai atrod un uztaisa problēmas, kur to nav, bet pat domā uz priekšu un investē nākotnes kreņķos. :P Bet nu pozitīvāku attieksmi vajag. Ne jau nu ar burbuļiem, mērlenti vai svariem var laimi izmērīt. Man mamma ar laimīgu smaidu pārlūko savus jaunības dienu foto (viņai gan nav nekādu erotisko fotosesiju, padomju laikā jau tādas nevarēja dabūt), un ikdienā kreņķējas par krietni mazāk lietām, nekā šajā blogā var izlasīt. :)

Ieva:

Vai ir iespējama opcija, ka šo blogu var lasīt tikai cilvēki ar labu humora izjūtu? Citādi man jau mazliet sāk apnikt šitās moralizēšanas un analīzes, kuru rezultātā es tieku pataisīta no jaunkundzes ar veselīgu humora izjūtu par kaut kādu seklu blondīni.

Ejiet takš jūs visi pupās.

Rakstītam vārdam intonāciju var piešķirt tikai ar smailijiem. Ja galā nav vismaz ";)", tad rēķinies, ka rakstīto uztvers 100% kā tavu nopietnu un svētu pārliecību.

Ieva:

Smaidiņus savos ierakstos nelietoju principā, jo man iekas muļķīgi pēc katra teikuma likt :)))))) Tad jau man būs jāsāk rakstīt arī W un Z priekšā un pakaļā.

Intonāciju, noskaņu, whatever var ļoti labi radīt arī ar pašu tekstu - jābūt neattapīgam, lai to neuZzTveRtU :PPPPPP, citādi sanāk, ka arī anektodees un humoristiskus stāstiņus būtu jāraksta ar ;) un :D pēc katra vārda.

Aiva:

Tiešām, slimiķīši, liecieties mierā, Ieva ir kolosāla un šī lapa ir dievīga, un tiešām, bieži ir sajūta, ka it pa laikam kāds to sistemātiski ar komentāriem sabojā! Bučas!

bieži ir sajūta, ka it pa laikam kāds to sistemātiski ar komentāriem sabojā!
Tas ir neizbēgami tāpat kā neuztverama humora izjūta rakstītajā. :PP

Ieva:

Svilpe, vai man iekavās aiz noteiktiem teikumiem īpaši tev un ēnasputnam pievienot "šis bija domāts ar sulīgu/veselīgu ironijas devu"?

Ne jau neuztverams tas humors, mīlīši, vienkārši jums uztveres kanāli aizsērējuši, un man nezināmu iemeslu dēļ domājat, ka katras bābiņas katrs izteiktais vārds ir vaimanas par grūto dzīvi un aizejošo jaunību. Tieši šādu iemeslu dēļ man patīk pasmīnēt par sevi, par dzīvi un klišejām, jo mana jaunība vēl tikai sākusies un es nedomāju, ka pēc piecpadsmit gadiem es būšu resna un nelaimīga. Ja arī būšu resna, tad laimīga, bet ja tiešām būšu resna un nelaimīga, tad resnums nebūs tam par iemeslu.

Krista :

patiesībā izdomāt pozas & tirināties ir tikai viens grūtums. otrs ir - ļoti daudzas no pozām nav ērtas, bet mēdz gadīties, ka jāpatur kādu brīdi. ar "ievilktu vēderu, atšautu dibenu, dabisku plecu līniju, nesavilktu sejas izteiksmi & zodu uz priekšu & leju". līdz zināmam brīdim smieklīgi.

Acīmredzot pārāk daudz reālu vaimanu no sievietēm visās malās dzirdēts, lai to automātiski uztvertu kā humoru.

Un nevajag pārspīlēt. Ne jau nu pēc katra teikuma smailiju vajag, un ne jau ar n-tajām iekavām, bet ieraksta beigās viens tāds veiksmīgi norādītu uz teksta raksturu. Kāds emociju attēliem sakars ar "w" un "z" nepareizu lietošanu man vispār nav skaidrs, bet nu es jau pat tavam humoram nespēju izsekot, kur nu vēl domu gājienam. :P

P.S. Ironija būs tikai tad, ja tavas "prognozes" par resnu un nelaimīgu "mātīti" piepildīsies. Pagaidām tas ir sarkasms un/vai satīra.

nekaz:

es jūs visus ienīstu !

Ieva:

Ta ir paš-ironija un sarkasms vienā, bet par iespringšanu, manuprāt, ēnasputn, vajadzētu satraukties tev.

Jā, tas būs +10 cm kā likts, ja raksta beigās īpaši atzīmēsi vietas, kur jāpārlasa divreiz, un ka tas ir domāts man. :PD

Jo vairāk cilvēku lasa blogu, jo vairāk būs negatīvo komentāru. Vajag tik izdomāt kā tos visus ignorēt. Dažus ir vērts arī izdzēst :)

uuja:

Ieviņ, fotogrāfu vēl neesi satikusi ? Lai atdod attēlus ātrāk !

Livingston:

Aha, attēls ir labāks par 1000 vārdiem un ar vienu Ievas bildi pietiktu, lai saprastu, vai bijušais kolēģis ir gana talantīgs foto-entuziasts un vai Ieva ir gana smuka :D

Post a comment


Reklāma

Šī bloga lieldraugs:
Burti

March 2009

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31        
Powered by
Movable Type 3.34