« July 2008 | Main | September 2008 »

August 2008 Archives

August 3, 2008

Par to, ko gribu un par to, ko vajag

Protams, ka tas nav nekāds psaules noslēpums, ka ļaudis negrib darīt neko, bet naudiņu grib daudz. Es arī tā gribu. Bet vairāk es gribētu strādāt tagadējo darbu, bet saņemt ļoti daudz naudas. Tad, kad es saku, ka es strādāju jau n-to dienu pēc kārtas, tad Ieva vienmēr saķer savu smuko galviņu un sāk mani rāt, jo es jau varot pārstrādāties un man esot jānoskaidro vai viss esot čotka pēc likuma!

Pēdējais gads akadēmijā. Un gribētos lai māmiņai un tētiņam, un galvenais pašai prieks un lepnums par to, kas tālāk tiek darīts, bet nojausmas nav nekādas. Gudri ļaudis teiktu, ka vajdzēja būt dikti tālredzīgai un papildināt juristu rindas vai optometriķu rindas, bet ko nu vairs...Laikam man būs garākā un izcilākā karjera recepcijā!

August 4, 2008

Par pateicību

Ja man kādreiz būs savs krogs, viesnīca vai restorāns, man noteikti būs nevis "Atsauksmju grāmata" (jo tur droši vien mūžam neapmierinātie latvieši rakstītu pārsvarā sūdzības), bet, tāpat kā Stradiņu slimnīcā, kur ir kastīte "Pateicībām (laikam taču naudai) un ierosinājumiem".

 

Par moci

Brīvdienās beidzot pamēģināju ar moci braukt. Lai gan tikai pa lielu tukšu laukumu, ne vairāk kā otrajā ātrumā un ne ātrāk par 25 km/h, bet bija pietiekoši, lai sajustu garšu un secinātu, ka laikam taču man patiks.

 

August 6, 2008

Par vecumu

Diez līdz cik gadiem cilvēks Latvijā drīkst strādāt profesijās, kur potenciāli tiek riskēts ar cilvēku dzīvībām - pilots, ārsts, policists utt.?

Es vakar biju pie dakteres, kurai ir 74 gadi (viņiem pie sienām stāv tie Ārstu biedrības sertifikāti, kur ir arī personas kods), kura lielāko daļu laika pavadīja stāstot man par savām slimībām un pēc tam vēl piemeta vienu anekdoti par gruzīniem. Un es tagad nevaru saprast, vai dzert man to 6 veidu homeopātiskās zālītes, ko viņa man izrakstīja.. 

Dīzelis

Ja Jūs, dārgie rozā lasītāji, uzskatāt, ka zināt, ko nozīmē būt īstai sievietei un Jūsu priekšstatos zem šī termina ir satilpināmi tādi jēdzieni kā "strādāt 14 stundas diennaktī", "būt nosauļotai kā ķīnas mērkaķim un ar silikona krūtīm galvas lielumā", "piederēt Kerijas Bredšovas cienīgai kurpju kolekcijai", tad nē, varu Jūs apbēdināt, jo neviens no šiem puntiem nestāv klāt redzētajam vakar, kad ierados pie sava dzīves drauga mātes, kura nolēmusi veikt savā dzīvoklī nelielu remontu. Kā viens no pirmajiem darbiem listē bija grīdas flīzēšana virtuvē un tad nu arī skats, kā sieviete ap 60 ar ripzāģa (ceru, ka tā ierīci sauc) un lomika palīdzību lauž un iznīcina grīdu, bija rubļa vērts. Tā, lūk, ir štelle un īstais spēks!

August 7, 2008

Degviela gariem cilvēkiem

Neste, šķiet, sākusi kaut kādu pret īsiem cilvēkiem vērstu kampaņu - jaunajiem degvielas automātiem degvielas šļūtenes uzkārtas tik augstu, ka man ar saviem 177cm gan ir ļoti ērti, bet pāris sprīžus īsākiem cilvēkiem noteikti nav diez ko parocīgi.

 

 

August 8, 2008

Līķu vasara

Tik daudz beigtu dzīvnieku uz ceļiem kā šovasar, neesmu redzējusi nekad. Nupat maršrutā Rīga-Aizpute kādi padsmit beigti dažādi lopiņi - suņi, kaķi, lapsas, eži un citi zvēri. Bēdīgi. Manam brālēnam ir versija, ka tas tāpēc, ka ziema bija silta un nav notikusi dabiskā atlase, kā rezultātā pilni meži zvēru, kam tā vien gribas lekt zem riteņiem.

 

August 10, 2008

Vakara dialogs

Es un manā datorā pieejamā mūzika vakar darba pasākumā centāmies radīt vakara muzikālo noformējumu. Igauņu kolēģis, ieraugot manos iTunes Mos Def, paziņoja, ka es tagad esot viņa Dievs. Uz ko savukārt mana vietējā kolēģe noreaģēja: "Es zināju, ka Dievs ir sieviete, bet nezināju, tieši kura.. "

August 11, 2008

Par būtisko

Tas tiešām ir prātam neaptverami... Slēgājot šurpu turpu TV kanālus, vienā gar acīm šaudās pieci savītie ripuļi un var redzēt olimpisko spēļu norisi, bet citā - ziņas no relatīvi netālu esošas vietas, kur ir sācies (un izskatās, ka turpināsies) karš. Un tas viss brīdī, kad es, piemēram, 6dienas vakaru kopā ar draugiem esmu pavadījusi lieliskākajā koncertā ever un pēc tam visu 7dienu laiski un bezrūpīgi vāļājusies tukšā, skaistā pludmalē... Pastāstiet kāds man, apdalītajiai, jo es līdz galam nesaprotu - kas tāds mūs atšķir no Gruzijas, kas varētu būt garantija, ka vienā jaukā vasaras (vai cita gadalaika) dienā *&^%$$ krievi nesacerēs kaut kādu provokāciju par to kā viņu tautiešiem grūti te, Latvijā un nepārkāps arī mūsu robežu? ES, NATO? Nu, nezinu...

 

 

August 12, 2008

Jet lag

Līdz šim man nebija nācies aizceļot nekur, kur laika starpība ar Latviju būtu vairāk par 3h, līdz ar to nekad nebiju "izbaudījusi", ko nozīmē tas slavenais jet lag. Tad nu tagad, ierodoties Sidnejas ziemā, kur laika starpība ar Latviju ir 7h, jūtu, ka simptomi pilnīgi noteikti ir, organisms apjucis, kad ir rīts, kad vakars, kad jāguļ un kad jāēd. Bet gan jau ātri pārregulēšos uz šejienes laiku.

Bet citādi - Sidnejā ir ziema, 5os no rīta, kad ielidoju, bija +6 grādi, tagad (14tos) jau +15. Likteņa ironija, nokļūt siltajā ķenguru un pludmaļu zemē laikā, kad Latvijā ir siltāk kā Austrālijā, bet tā kā neesmu atvaļinājumā, bet gan strādāju, tad būs labi arī tā.

Pirmie iespaidi - cilvēki tādi relaksēti, pusdienlaikā bāri pilni ar alu patērējošiem cilvēkiem, ļoti daudz smēķētāju, te ir smukas mājas un parki, viņiem ļoti populāri ir austrumu ēdieni, īpaši suši. Mani novērojumi gan pašlaik veikti tikai 20min laikā pa ceļam no lidostas un šodienas 10 min pastaigā uz vienu no food cortiem.

Turpinājums noteikti sekos. 

Par motivāciju

Pāris kilogramu nomešanas papildu motivācijas ietvaros nopirku džinsus, kurus uzvelkot roda sajūta, ka asinsrite manās kājās ir apstājusies.

 

August 13, 2008

Par dzīvošanu nākotnē

Tātad joprojām Sidneja. 

Pusdienošanas cenas te ir daudz raudzīgākas kā dzimtenē. Mani šodienas pusdienu suši izmaksāja tikai 5 dolārus (mazliet virs 2LVL). Suši ir patiesi populāri un tos daudzi no viņiem mēdz ēst nevis sagrieztus, bet vienkārši kožot no visa uztītā ruļļa. Šajā ziņā es gan lokālās tradīcijas neizmēģināju, pieturējos pie klasiskām vērtībām.

Un vēl man atkal palika skumji, ka Latvijā nevar dabūt smoothies (labi, ir vietas, kur var, bet izvēle nav nekāda lielā un cenas nesamērīgas), tad nu atkal uzņemu tos lielās devās.

Un viņi tiešām te viens otru uzrunā ar "hey, mate" :) 

Joprojām nespēju atgūties, ka te ir +7 stundas. Pa dienu gribas gulēt, vēlu vakarā, kad Latvijā ir pusdienlaiks, gribas ēst.

Par cilvēkiem

Man patīk, cik cilvēki šeit ir atvērti. Pietiek ar vienkārši "hi, how are you", un var uzsākt sarunu ar dajebkuru. Šodien 6h pavadīju retail izstādē, iepazinos ar daudz cilvēkiem, no kuriem absolūts highlight  bija vīrs vārdā Antonio Fantasia, dēļ vārda un uzvārda kombinācijas vien. Ļoti ļoti daudz azitātu. Un vispār - man tiešām šeit patīk.

August 16, 2008

Par vīriešiem

Man gribētos teikt, ka Austrālijā ir pievilcīgi vīrieši, bet es šodien parunājos ar diviem skaistiem kā bildes un viens no viņiem bija igaunis un otrs brits.

August 17, 2008

Par dāvanām

Izlasīju Mārča blogā, ka ātri jāsteidz tērēt Hansabankas punkti, kas krājas par pirkumiem ar karti. Ja nebūtu iztērējusi dafiga punktus kā Visa Gold gada maksu, man gandrīz sanāktu nesmukam telefonam, tagad būs jāņem 16 kino biļetes vai arī franču kamuflāžas ķivere, šokolādes masāža, neilona vējjaka un pārējais jāziedo labdarībai. 

Par darba laiku

Kāpēc vienmēr ir tā, ka, jo tuvāk atrodas darba vieta, jo grūtāk ir tajā ierasties laikus? Pēdējo nedēļu un nu vēl pāris dienas, mana darba vieta atrodas 2min āttālumā no dzīvokļa, kurā uzturos - tikai 7 stāvus zemāk un es nevienu (NEVIENU!) reizi vēl neesmu spējusi būt tur 9:00.

Nuja

Traukiem el vē jauns projektiņš - slepenais pielūdzējs. Es tā pieņemu, ka opcija "Pasūdzēties tautas policijai" nav paredzēta izmantošanai tad, kad redzamā bilde ir tik briesmīga, ka man liekas, es tūlīt zaudēšu acu gaišumu.. Vai tomēr?

August 20, 2008

Par skaistām vietām

Braucienā uz Austrāliju paņēmu līdzi grāmatu, tādu vieglo lasāmvielu, ko palasīt lidostās, lidmašīnās un aukstajos Sidnejas vakaros.

Grāmatas darbība, kā izrādījās, epizodiski norisinās arī Sidnejā. Un vakar vakarā lasīju nodaļu, kurā grāmatas varoņi ēd pusdienas restorānā ar skatu uz Sidnejas operas namu un Harbour tiltu. Un tas ir tik dīvaini - es varu diezgan precīzi iedomāties, kur tas varētu būt, es esmu tur staigājusi un tas atrodas tikai 15min gājienā no vietas, kur šīs pārdesmit dienas esmu dzīvojusi.

Koferi sakrāmēti, pēc stundas uz lidostu. 

Par to, par neko

Tikai divdesmitgadniecēm vientulība var šķist tik traģiska un nepārvarama. Un gribi vai negribi jāsmej pašai par sevi. Nevaru sevi iedomāties pēc 10 gadiem sēžot vienu pašu mājās un nopietni apsverot domu par kaķi, jo ir taču (tagad smaidu) tik...tik...vientuļi, vientuļi.

Un vēl komiskāku visu padara mammas un tēta jautājumi.

Par to, kas nepatīk

Man nepatīk (iet) gulēt vienai.

 

August 21, 2008

Par Eiropu

Austrālijā kādi cilvēki 20 man uzdeva jautājumu, no kurienes esmu. Pēc pirmajām piecām atbildēm "no Latvijas" un sekojošas īsas ģeogrāfijas stundas sapratu, ka jāsaka vien, ka "no Eiropas" un tā visiem būs labāk.

Vakar, pa ceļam uz lidostu, taksists uzdod šo pašu jautājumu, nonākam līdz Eiropai, līdz Latvijai un onkulis saka: "So you hate Russians, right?"

August 23, 2008

Par sieviešu žurnāliem

Lai izklaidētu sevi lidmašīnā, es mēdzu nopirkt kaudzīti dažādu žurnālu. Tad nu, lūk, gadījās man žurnāls Una, kuru pēc tam, kad biju izlasīju to, kas man likās ievērības cienīgs, gribēju vienkārši atstāt lidmašīnā, bet tad ieraudzīju rakstu, kura dēļ tomēr ieliku atpakaļ somā, jo man vienkāršu vajadzēja ar kādu padalīties spilgtākajos citātos. Tātad raksts saucas "10 vietas, kur iepazīties ar īstu vīrieti".

Padoms Nr.2 - Auto mazgātavā. Tātad vajag jūsmot par kāda vīrieša "mašīnu, kuras cena ir līdzvērtīga trīistabu dzīvoklim Rīgas vēsturiskajā centrā" un, ja nu viņš nekādi neprotas pajautāt tavu telefona numuru, slepus noraksti mašīnas reģistrācijas numuru un noskaidro īpašnieku". Pirmkārt, vai tad tiešām, zinot mašīnas numuru, var uzzināt tās īpašnieku? Un pat ja var, cik stulbai / izmisušai ir jābūt, lai pieņemtu, ka vīrietis, kas var nopirkt ne tikai tādu auto, bet droši vien arī pupainu blondīni, vienkārši ir ļooooti kautrīgs?Varbūt labāk vajag ieteikt, izsekot šo vīrieti līdz mājām, noskaidrot, kur viņš strādā, un pirmdienas rītā sagaidīt viņu uz darba galda, noziestai ar putukrējumu. Pārsteigums garantēts.

Padoms Nr.3 - Basketbola spēlē. "Tas nekas, ka tev nav ne jausmas kādi ir noteikumi - spēles karstumā tam nav nekādas nozīmes. Nav arī jāpazīst sportisti, vien jāprot atšķirt formas tērpu krāsas". Jā, protams, jo sievietes ir TIK stulbas.

Padoms Nr.7 - Tehniskā vai biznesa novirziena augstskolā. "Iestājies augstkolā, kurā vairākums studentu ir vīrieši. Vari izvēlēties Policijas akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti, Fizikas un matemātikas fakultāti, Rīgas Biznesa institūtu vai kādu citu. Principā, ja esi iestājusies tikai attiecību meklēšanai, vari nesatraukties par sesijas nokārtošanu un to, kurā programmā mācīsies. Ja iespējams, izvēlies maģistrantūru, lekciju būs mazāk un iespējamie brīvie vīrieši ar augstāku IQ. Uzmanies - nodarbības būs gana bieži un klātienē, pie kam dažās augstskolās pārbaudījumi ir ik pa mēnesim un var gadīties, ka ir arī jāmācās!"  Talantīgs žurnālists ar bagātu iztēli, nav vārdam vietas. Un TIK reāli tas viss izklausās! Sieviete ar tik zemu IQ, kas nolems par šādu soli, noteikti varētu interesēt brīvos lieliskos maģistrantūras studentus ar lielajiem IQ. Šaubu nav.

Padoms Nr.8 - Būvmateriālu veikalos. "Nenovērtē tur strādājošos par zemu! Pavisam reāli ir stap pārdevējiem satikt ļoti izglītotus inženierus, kā arī diplomētus ģeogrāfus vai vēsturniekus, kas izvēlējušies praktiskāku nodarbi." Iedomājieties tikai! Ģeogrāfus ar ĪSTU diplomu! Seko vēl vērtīgs padoms: "Nemulsti, ja nezini, kā sauc kādu plastmasas sīkumu, tieši otrādi - pat nemēģini saprast atšķirību starp dībeli un kronšteinu. Ļauj vīrietim justies zinošam un gudram - viņam tas patiks, un tu tāpat nekad neiemācīsies, kā sauc visus tos štruntus". Starp citu, es patiešām nezinu, kas ir dībelis un kronšteins (turpmāk vienkārši saukšu tos par "tiem štruntiem"), bet tagad es zinu arī, ka man labāk pat NEMĒĢINĀT uzzināt, kas tie tādi ir, jo šādi es riskēju likt justies vīrietim mazāk gudram un to nu gan es negribētu. Un beigās pats labākais: "Uzmanies - vasaras mēnešos būvmateriālu veikali nodarbina arī vidusskolniekus!" Būšu pati uzmanība, svinīgi solos!

Padoms Nr.9 - "Vienmēr būs kāds jaunā pāra draugs, kas ieadies viens un pēc zināmas alkohola devas būs gana atraisīts." Nekas taču nav tik froši kā kārties kaklā piedzērušiem vientuļiem vīriešiem. To noteikti vajag izmēģināt ik katrai sievietei. Un kāpēc gan aprobežoties ar kāzām? Iedzērušus vīriešu var satikt arī tumšās vārtrūmēs, bērēs un minoritāšu gājienos!

 Ja kāds patiešām izlasīja līdz beigām - visu cieņu.

August 24, 2008

26

Man ir sasodīti 26 gadi. Un šitā jau otro dienu. Jānopērk sev kaut kas smuks mierinājumam.

August 25, 2008

Wtf?

Līst.

Viss pelēks.

Nav ko vilkt. 

Slinkums strādāt.

Visu laiku gribas ēst. 

Mājās totāls bardaks.

August 26, 2008

Amazones betona džungļos

Reizēm (godīgi sakot nereti) notiek tā, ka sarunai raisoties tā nonāk līdz blogiem un blogošanu. gadās, kad kāds atpazīst rozaa. Ir tie, kas tincina par meiteņu īstajām sejām, ar ko nodarbojas, tad ir tie, kas norūc, ka esam kaut kādas nebūt tur feministes un vispār!

Tad es iedomājos, ka mēs visas stāvam mirdzošās bruņās un nikni rūcam uz visiem vīriešim, sitam ar savām feministiskajām rokassomiņām visus, kas nepiekrīt vienam vai otram mūsu viedoklim. Mēs vairojamies, nevis mīlējamies, mēs rūdamies, nevis ciešam!

 

Ja gara, tad resna?

Iegāju ka Sportlandā pamērīt, kā vēlāk izrādījās, perversa paskata sporta bikses. Un pārģērbšanās kabīnē manu uzmanību piesaistīja izmēru tabula - nu, tur tipa, kāds izmērs, ja esi tik gara, tev ir tik lielas krūtis, pakaļa un tik resns vēders. Un kaut kas tur galīgi neklapē. Sanāk, ka man ar maniem 177cm būtu jānēsā 44 izmērs, saukts arī par XL, vienīgi parametri krūtis/viduklis/gurni tam nu nekādi neatbilst. A es te uztraucos par kilogramiem. Izrādās ka jāēd, jāēd man ir un kārtīgi. Un vēl - tabula sievietēm beidzas ar 188cm, garākām laikam neklājas pa apģērbu veikaliem vazāties.

Te būs arī izcili sliktas kvalitātes attēls, bildēts ar telefonu, sliktā apgaismojumā, pēc bildes izskatās, ka arī ar viegli trīcošām rokām un ar manu lielisko atspīdumu, bet nu saprast var.  


August 28, 2008

+ 1

Labdien mīļās dāmas un cienījamie lasītāji!

Katrs gadalaiks ir kā jaunas dzīves sākums, jo piespiež mums mainīt pierasto ikdienu.

Tāpēc esmu priecīga paziņot, ka kopā ar dzestrajām rudens vēsmām, kas arvien vairāk ieskauj mūsu Tēvzemi, sācies mans ceļš rozaa.burtu lappusēs :)

Ceru, ka interesanti būs visiem!

Ar cieņu,

Sigita

Par pornozvaigznēm un bērnības traumām

Pētnieciskos nolūkos (rakstu taču rozā meiteņu blogā) ielūkojos TvNet sieviešu sadaļā. Un tur jautājums un atbilde par greizsirdību uz pornozvaigznēm. Secinājums viens - saknes, protams, tāpāt kā pilnīgi visām citām problēmām, meklējamas nekur citur, kā vien.. pareizi, bērnībā. Nevari atrast labu darbu? Vīrs krāpj? Suns čurā čībās? Skaidra lieta - bērnības trauma, vainojiet vecākus, Ļeņinu un Gaļinas tanti no 3.stāva.

Bet par sākotnējo tēmu runājot - get over it, visi vīrieši tādas filmas skatās un skatīsies (un lai nokalst labā roka, tiem vīriešiem, kas apgalvo, ka viņus tas neinteresē), tas nav jāuztver personīgi.

August 29, 2008

Dzimuma diskriminācija vai krīze valstī?!

Pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka priekšnieks ar mani runā paaugstinātā tonī. Skaidri zinu, ka tam  nav nekāda sakara ar darba ražīgumu, taču šāda izturēšanās brīžiem ir ĻOTI kaitinoša.

Protams, vienīgā izeja ir vienkārši neņemt to galvā, bet, skatoties uz viņu, tā vien gribas pateikt: "Aiziej nolaid tvaiku!"

 

August 30, 2008

Wiiiiiiiiiiiii*

Es zinu, ka es tam esmu par vecu, bet laikam tomēr sev kā novēlotu dzimšanas dienas dāvanu uzdāvināšu Wii.

* šī skaņa ir jāspiedz tādā spalgā spalgā balstiņā :)

August 31, 2008

Labs darbiņš, kas padarīts

Radiobārs

Metakafe

Pulkvedis 

Ar labunakti! 

Kā tur saka par to mīlestību un naidu?

No šīs dienas es bijos laikam ļoti, jo visu nakti berzu veco un jauno dzīvokli. Mazais brālis nāk uz Rīgu.

Šorīt pamodos tāda tramīga un sēdēju uz dīvāna nikni šupājot kāju! Zvans pie durvīm, es atveru un cirks varēja sākties. Pirmais dzīvoklī iesoļoja sīkais, rokās stiepdams smieklīgu groziņu pilnu ar tomātiem un, protams, otrā rokā tikko nopirktais laptops. Nākamā soļoja mamma, kas nesa veselas divas segas un pledu, tad nāca ome, kurai rokās bija lielas grozs ar bumbieriem un ievārījumu burkām. Saprotams, ka opis neko nenesa, jo viņš knapi iet, kur nu vēl panest kaut ko. Pēdējais bija tētis, kurš nesa milzīgu čemodānu. Fiksi, fiksi visi sasēdās uz dīvāna un un māte sāka cilāt ārā sīkā drēbītes, kuras vēl nebija izžuvušas. Es jau sāku pabaidīties, ka nupat, nupat māte no kabatām izvilks kaut kādus dezinfekcijas līdzekļus un sāks pucēt visu, jo pirms čemodāna atvēršanas uzmanīgi tika inspicēts katrs stūrītis un drēbju skapis, ātri tika sadalītas mēbeles, kuras kuram tiks un kāpēc.

Kā šodien atceros to dienu,kad man bija jābrauc uz Rīgu studierēt (pirmā studiju diena bija mana pirmā diena Rīgā bez pavadoņiem, tā kā varat iedomāties manu apjukumu!). Katrā ziņā es atbraucu uz Rīgu ar vienu mugursomu un tašu ar gultasveļu! Un...ech...kā to varzu var nemīlēt. Kā Ieva saka, ka viņi mani mīl tik traki, ka gatavi mani prātā sajucināt!

About August 2008

This page contains all entries posted to Rozaa burti in August 2008. They are listed from oldest to newest.

July 2008 is the previous archive.

September 2008 is the next archive.

Many more can be found on the main index page or by looking through the archives.

Powered by
Movable Type 3.34