Rozaa burti

Nupat, 5min stāvot rindā aptiekā, redzēju aizkustinošu skatu. Divi kungi tā ap 50, viens no kuriem ar maz matiem, bet tiem pašiem tumši melni krāsotiem un tērpies leoparda raksta apspīlētā krekliņā, ar lielu rūpību studēja lubrikantu plauktu. Beigās, vai nu izvēle nebija pietiekoša vai arī nevarēja vienoties, bet aizgāja, tā arī neko neiegādājušies. Es ceru, ka kungiem sanāks labs vakars.

Es pēdējā laikā esmu vienkārši on fire, tāpēc arī maz te rakstu.

Darbā iet kā pa elli, nākas pat pašai mazliet simulēt grāmatvedi un IT projektu vadītāju.

Brīvais laiks aizplānots aš līdz septembrim - gribu spēlēt ģitāru, tenisu, skvošu, mācīties braukt ar moci, braukt ar riteni, vēžot, iet uz koncertiem, braukt uz Ļubļanu un Ņujorku, visu gribu.

Bet rīt, mani dārgie, plānoju celties 5:30 un aiziet uz darbu tā s utra po raņše. Rīt man darbs, zobārsts, skaistumkopšanas procedūras, jānopērk ģitāra, jāiet uz māsas vārda dienas vakariņām un jāspēlē pokers.

Es varu visu! Es esmu varena! :) 

Mana niknā apakšējā kaimiņiene jau tā uzskata, ka te pie manis ir bordelis (jā, tieši tādu vārdu viņa lietoja). Bet viņai noteikti neļauju atslābt un sagarlaikoties - tagad te ir bordelis, no kura regulāri atskan neveikla ģitāras strinkšķināšana. Tā ģitāras padarīšana tomēr ir grūtāka nekā man sākotnēji likās. Stiprus nervus un ilgu mūžu mainai kaimiņienei :)

Šīvakara meditēšana pie drēbju skapja atmaksājās - izdomāju darba komplektu, kas iet kopā ar manām maigi rozā kurpēm, par kurām man joprojām nav skaidrs, nafig vajadzēja viņas pirkt.

Vispār šomēnes man taupības režīms, esmu nolēmusi turēties tālāk no apģērbu/apavu veikaliem. Toties tērēju naudu tādām lietām kā zobu balināšana and shit.. 

Man ir milzu vājība uz vīriešu smaržām. Ne tā, ka ostīt veikalu plauktos vai pašai smaržoties, bet tas, kā labas smaržas smaržo uz man patīkama vīrieša. Tiešām reizēm tā, ka ceļi ļimst un aizmirstas teksts.

Vīriešiem laikam analoģiska reakcija varētu būt, vērojot sieviešu krūtis. 

Rīta pārdomas pie piparmētru tējas un biezpienmaizes. 

Zeķes (es domāju tās garās ar parasti mežģīņotu malu, ko daļa sieviešu izvēlas valkāt siltākajā gada laikā) - tas, protams, ir seksīgi un sievišķīgi, bet piedodiet un atvainojiet, man īsti nepatīk. Vienīgais praktiskais aspekts varētu būt tāds, ka, kaut kur uzplēšot to zeķi vienai kājai, nepieciešams pārvilkt tikai vienu zeķi, nevis visu komplektu, tātad teorētiski var sanākt ekonomiski izdevīgāk (but the again, zeķes parasti ir dārgākas). Bet citādi - jādomā, vai tik kaut kur tajā mežģīne nerēgosies, velkot plānākus svārkus, tās zeķu malas spiežas cauri, dažreiz vienkārši spiež / berž kājas. Pie tam manu mīļo melno svārku odere nekādi nevar sadzīvot ar to zeķu mežģīni, dienas garumā lēnām un neatlaidīgi velk to oderi uz augšu. Nesen biju uz tikšanos un vienai dāmai - nopietna uzņēmuma finanšu direktorei - svārku šķēlumā rēgojās zeķu mežģīne; un tā joprojām ir pirmā lieta, par ko es iedomājos, ar viņu komunicējot.

Daži varētu iebilst, ka, vai tad seksīgi un sievišķīgi nav pietiekoši labi argumenti, lai izvēlētos zeķes. Nu nez, man tās ir vajadzīgas tikai darbā un darbā man nav jābūt seksīgai.. nu, vismaz ne tādā ziņā, ka varētu būt svarīgi, kas man zem svārkiem. Citos gadījumos un zinot, ka vīrietim patīk - protams, labprāt.

Šodien biju pie ārsta. Iznācu no kabineta un sāku domāt - diez, viņš par mani ņirgājās vai koķetēja. Viens no abiem točna bija.

Toties uzzināju, ka ARS aptiekā nevajag pirkt zāles, tur esot nesamērīgi liels uzcenojums.

Vispār šodien dīvaina diena. Tam par godu nopirku visiem kolēģiem saldējumu. Tādu vafeļu konusos, pārlietu ar šokolādi un riekstiem, līdzīgu kā kādreiz pa 1 rubli (ja mana atmiņa man neviļ) varēja dabūt.

Es būtībā esmu ļoti labsirdīga, parasti nemēdzu uz cilvēkiem kliegt, apsaukāties un viņus pazemot. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka neprotu(a...vajadzētu!). Tā kā drīz būtu jāsāk domāt par pārvākšanos uz jauno ligzdiņu, bija jāiepazīstas ar kaimiņiem. Spiestā kārtā! Vairākas reizes notika mājas sapulce, jo paši apsaimniekojam māju. Ja godīgi sanāksmēs es dzirdēju visneauglīgākās un stulbākās sarunas savā dzīvē. Sākot no personiskajiem aizvainojumiem no sērijas vazaņķe, memmesmeitiņa,dzērāja un pīpmane. Pārmetumi pārsavrā bija veltīti man, taču izrādās, ka komunikācija tajā mājā notiek tikai tā. Piemēram, vienīgie, manuprāt, sakarīgie ļaudis, kas tur dzīvo ir novesti līdz ārprātam. Gunārs, mans kaimiņš atļāvās mājas vecākajai oponēt jautājumā par sētnieku. Kas notika!? Tika iesniegta sūdzība policijā par uzbrukumu!

Es neticu, ka labas domas, labi vārdi un darbi var uzvarēt ļaunumu! Es šonakt sapņoju, ka es aizmūrēju mājasvecākās durvis!

Šovakar pilnīgi nejauši nonācu vienā no Tallinas vecpilsētas geju bāriem. Un jo ilgāk tur sēdēju, jo vairāk pie sevis murmināju "this goes into my blog". Pirmkārt, lezbiešu bija daudz mazāk kā geju. Pie tam pārsvarā nesmukas. Kas zīmīgi - tās, kuras, var redzēt, pārī pilda vīrieša lomu, kā likums ir ģērbušās zilos džinsos un baltā T-kreklā / blūzītē. Otrkārt, vērojot kā mans kolēģis iebāzis mēli vienam vācu džentelmenim gandrīz līdz mandelēm, aizdomājos par to, ka geju bāriem ir viena ļoti būtiska priekšrocība - sieviešu tualetēs nav rindu. Bet citādi - kaut kā pamanījos noberzt pēdas slidinoties pa deju stieni un mazliet pēc pulksten 01:00 dziedāju karaoki jau citā bārā.

Mājai, kurā dzīvoju, pašlaik tiek veikts fasādes remonts un šajā sakarā māja visapkārt aplikta ar stalažām. Šodien man bija brīviena, kuru, lai cik arī aktīvi biju nolēmusi pavadīt vakar, šorīt, paverot acis, vienojos ar sevi, veltīt miegam, pāris sērijām Friends (skatos jau kādu 5to reizi visu no paša sākuma), mēģinājumiem kaut ko nospēlēt uz ģitāras, sēdēšanai uz balkona un tamlīdzīgām dārzeņu izklaidēm. Nu ja. Nekad neesmu tik ļoti nožēlojusi, ka man ir tikai plānie aizkari, man pat nācās daudz maz pieklājīgi saģērbties, jo visu dienu pavadīju vairāku vīriešu kompānijā, kas darbojās gar maniem logiem. Bet logi, redz, man ir abās istabās un virtuvē. Pēcpusdienā ķērās arī pie jumta un savukārt vannasistabā man ir jumta logs, līdz ar to brīdī, kad man vajadzēja uz tualeti, man uznāca neliela panika par to, kā tad lai es to tagad izdaru, jo skatītāji šajā nodarbē man nebūt neliekas kaut kas interesants.. bet tad es atcerējos par to, ka man ir arī atsevišķa tualete :))  Vārdu sakot, ņekakoj ličnij žižņi. Pie tam tā arī nesapratu, kādā valodā tie remontstrādieki runāja, importēti no kaut kādas Rumānijas vai tamlīdzīgi.

Kaimiņiene droši vien ļauni nopriecājās, izdzirdot šāvienam līdzīgu troksni manā dzīvoklī. Tak nē, var nepriecāties, es tikai iešāvu griestos šampanieša pudeles korķi, jo šovakar pilnīgi noteikti esmu pelnījusi glāzi šampanieša lepnā vientulībā.

Viss riebjas. Rīt būs labāk.