Sākšu ar to, ka man līdz šim nebija raksturīgas nevienas no kaut kur dzirdētajām pirmssvētku depresijām - Ziemassvētku, Jaunā gada, varbūt kādam arī Jāņu... Nu ja, un ko tas man deva! Bija palikušas 3 stundas līdz 26iem, partneris aizdevies vīriešu izklaidēs, es mājās viena kā pirksts un panika par to, ka man nekad vairs nebūs 25, klāt. Vairāk gan to raksturotu nevis kā pirmssvētku depresiju, bet kā nostaļģiju par to, Ievas vārdiem sakot, ka nekad vairs neiesim vidusskolā un ka nekad vairs nebūs 18...
Viss beidzās ar to, ka uzrakstīju savu dzīves prioritāšu apli. Sajutos tā, it kā man tuvotos klimaksa vecums nevis 26 un aizgāju gulēt. Nice!
Comments (3)
Ai, man arī šitais reizēm uznāk, tikai mazliet citā aspektā - reizēm uznāk tāda panika, jo visi apkārt precās, taisa bērnus, kopīgi pērk dzīvokļus, a es tikai ballējos pa bāriem un ik pa laikam ieviešu jaunu vīrieti. Draudzenes vīrietis vakar esot izteicies, ka "Ievai gan nevajag ilgu laiku, lai atrastu jaunu draudziņu."
Tādos brīžos es sevi mierinu ar domu, ka man vēl ir tikai 23 nevis 53.
Posted by Ieva | June 30, 2008 11:15 AM
Posted on June 30, 2008 11:15
Sveiciens! ;)
Posted by Agnese | June 30, 2008 5:52 PM
Posted on June 30, 2008 17:52
Partneris.. hehe, skan super weird.
Posted by Kārlis Ķīsis | June 30, 2008 6:18 PM
Posted on June 30, 2008 18:18