Rozaa burti

Pasākums beidzas. Sen nesatikts puisis mani pavada pa naksnīgajām ielām. Laikam jau vēl joprojām viņam patīku, tas virmo gaisā, skopajā sarunā. Man nav ko teikt par sevi. Nav ko jautāt viņam. Patiesībā, mani neinteresē, kā viņam klājas, kur tagad strādā, dzīvo, ir draudzene vai nav, kādi ir viņa mērķi, plāni. Viss, kas mani interesē, ir kaut kas līdzīgs suņa pavadai, cik tā ir nostiepta vai brīva, cik īsa vai gara, kurā virzienā to pieregulēt, lai radība tās galā nenosmacētu ar savu tuvumu vai tieši pretēji- nenorautos un neaizbēgtu.