Rozaa burti

Spītējot pasaules valdnieku pesimistiskajām prognozēm par lokālo un globālo ekonomiskās krīzes atrisināšanos/neatrisināšanos es un mans dzīves draugs (jā, zinu, ka skan diezgan jocīgi, bet nekādu labāku apzīmējumu uz šobrīdi nevarēju piemērot) esam nolēmuši mūsu partnerību apzīmogot juridiski. Un ja kāds vai kāda jau grasās nekavējoties mani apsveikt ar stūrēšanu laulības ostā, tad nē, ne jau ar laulības zīmogu, bet gan ar nekustamā īpašuma iegādi, kas, pēc mana partnera domām ir vēl spēcīgāks pasākums kā laulības (nu katrā ziņā laulības izmaksā krietni lētāk).

Un līdz ar to, plānojot kā iekārtot un noformēt jauno dzīvojamo platību šajā sakarā pirms pāris dienām tika izdarīt pirmais pirkums - salātzaļš ādas dīvāns - smalks bez gala. Tas viss, protams, ir ok, vienīgais nedaudz mulsinošais fakts ir tas, ka nekādas formalitātes un līgumi par dzīvokļa iegādi vēl nav parakstīti un var gadīties, ka sliktākajā gadījumā man nāksies turpmākajā nākotnē dzīvot vecajā dzīvoklī un katru dienu lūkoties uz pilnīgi neiederīgu interjera priekšmetu. Bet sajūta, neskatoties uz šīm "niecīgajām" niansēm ir diezgan pacilājoša, jo liekas, ka par šo projektu ir domāts jau kopš akmens laikmeta vismaz, bet reāli kustība sākas tikai tagad. Un tas viss man liek secināt - labi, ka neizdomāju celt māju, kas nenāktu pa labi ne manai emocionālai veselībai, ne psihiskajam stāvoklim - reāls drauds sabiedrībai. Ta ka māju cēlāji - visu cieņu!