Rozaa burti

Jūs jau zinat, kā ir ar tiem stiprajiem visu varošajiem vīriešiem - atliek mazliet saslimt, kā ak un vai, ir tik slikti, tik grūti, vajag kādu kas pažēlo.

Tad, lūk, es vēl neko daudz nečīkstēju, kad man izrāva gudrības zobu, tāpat arī tad, kad biju dabūjusi milzu saaukstēšanos, bet man bija uz 5 dienām jābrauc prom darba lietās, arī pat ne tad, ka norāvos pa seju ar mašīnas bagāžnieku un nonācu itāļu slimnīcā, mazliet tā kā čīkstīgums uznāca, kad 2 dienas vēlāk izmežģīju kāju, bet vakar, kad noplēsu plāksterus no sejas un ieraudzīju, ko tas itāļu dakteris man ir izdarījis vai, pareizāk sakot, neizdarījis, tas pat man bija par daudz. Un tagad vīrietis manī ir pamodies pilnībā - šausmīgi sevis žēl, riebjas, ka daudz ko nevaru izdarīt un ka man jāprasa palīdzība. Līdz asarām riebjas un ar to arī nodarbojos - čīkstu un sev riebjos.

Nu, dura.

Ak, jā, kad pačīkst, paliek vieglāk.