Vakar Rimi man piesitas čalītisi apspīlētā krekliņos, par spīti tam, ka es, viņu ieraugot, izņemu asu līkumu gar plauktu rindu, lai izvairītos no komunikācijas. Tēma - kaut kāds ārkārtīgi-lieliskais-man-vajadzīgais-ķermeņa-krēms-kas-mainīs-visu-manu-dzīvi.
Es: Nē, nē, nē, nē, nē. (nu, domāju, ka varbūt panākumu atslēga šoreiz ir kvantitātē)
Čalītis: Bet...
Es: Nē, nē, es esmu nogurusi, es neko negribu pirkt. (bet groziņā nodevīgi rēgojas citu preču kaudzīte)
Čalītis: Bet tas ir...
Es: Tiešām nē.. Bet jums patiešām ļoti labi sanāk. Lai jums veicas!
Un platā smaidā atplauka puisis, aizsoļoja tālāk, krūtis lepni izgriezis.
Comments (1)
Nu re. Vajag tikai mazliet pozitīva uzmundrinājuma, un dzīve paliek gaišāka visiem. :D
Posted by MO | June 3, 2008 2:17 PM
Posted on June 3, 2008 14:17