« Par jaunām vietām | Main | Ideālu vakariņu recepte »

Par mētelīšu virinātājiem

Coupling bija tāda sērija, kur trakā Džeina, nevarēdama izlemt, kādu kleitu vilkt, ejot ciemos pie potenciāla uzšāvēja, nolemj nevilkt nekādu, bet izlīdzēties vien ar mētelīti. Savukārt ierodoties mājās pie kavaliera, atklājas, ka nav vis paredzēts romantisks vakars diviem, bet gan viesības arī ar citiem ļaudīm.

Šī epizode man šovakar ienāca prātā. Man gan negāja tik interesanti. Mazliet apšmucējusi darbā savu balto žaketi, nolēmu, ka būtu labi uzreiz pēc darba atdot ķīmiskajā tīrītavā. Tā kā zem žaketes man vienīgi apakšveļa, vienkārši noviilku to žaketi, aizpogāju savu plašķīti līdz zodam un gāju vien uz ķīmisko tīrītavu.

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/616

Comments (5)

koko:

Un? Stāsti tālāk!

Zane:

Tālāk var likt lietā savu bagāto fantāziju, jo tālāk nekā nebija :)

koko:

"Tālāk var likt lietā savu bagāto fantāziju" nebija pareizais teikums. Es varu arī likt lietā to fantāziju un pat aprakstīt tavus piedzīvojumus ;)

Zane:

koko, droši, esmu saintriģēta :D

koko:

... un gāju vien uz ķīmisko tīrītavu.
Nekur tālu nebiju tikusi, kad sapratu, ka patiesībā plašķītim pogas ir klipšveidīgās pie tam reāli sūdainas un veras vaļā teju pie katra elpas vilciena (nu ok - man krūtis ir nedaudz lielākas par standarta latvietei piemītošajām). Tā kā vienā rokā maisiņš ar saķēpāto žaketīti, bet otrā rokā mobilais, pa kuru tajā brīdī runāju ar mammu par dzīvei nesvarīgām lietām (tētim esot novalkātas mīļākās bikses), tad, kā jau jūs paši labi saprotiet, nejauši atpogājušos klipsi, aiztaisīt nav tik viegli, par ko es nemaz ar neuztrauktos, ja ceļā no kabineta līdz ārdurvīm šaurajā liftā nebūtu tikai mēs divi vien - es un jaunais kolēģis, kas jau mēnesi kautrīgi novēršas pat brīžos, kad es no rīta viņu tikai pasveicinu...

(turpinājums nesekos) :)

Post a comment