Sanāca man šodien ļoti daudz laika pavadīt ar savu māmuliņu, pārsvarā braucot kopā mašīnā. Tāda ļoti regulāra kontakta mums nav, līdz ar to tas tika kompensēts ar uzviju. Man, piemēram, ļoti patīk runāt, bet nu līdz šādam līmenim man vēl ir ko augt - dabūju dzirdēt gan par to, kādas viņa dzīvesbiedra dēla dzīvoklī ir mēbeles un ka viņš taču nez kāpēc neprec to savu draudzeni, gan par to, kādas tantes apmeklē viņas kori, gan par viena radiniekonkuļa problēmām ar prostatu, gan par to, cik bieži viņa ēd pelmeņus, kur viņa pērk kurpes, kā jāgatavo buljons, kur var nopirkt disku ar dziesmām no latviešu kinofilmām un tā tālāk un tā joprojām. Man pat izdevās ieslīgt tādā savdabīgā meditācijā, kad es īstenībā klausos mūziku, bet pa ausu galam dzirdu tik daudz no viņas sacītā, lai varētu iestarpināt kādu "mjā", "protams", "mhm" un "tiešām?".
Un tad es domāju - tā laikam jūtas vīrieši ar savām otrajām pusēm gandrīz visu laiku. Mana vispatiesākā un dziļākā līdzjūtība viņiem.
Comments (5)
Buljons un prostata izklausās pēc interesantas kombinācijas :D
Posted by Ieva | May 20, 2008 9:51 PM
Posted on May 20, 2008 21:51
es pazīstu pāris meitenes, kuras tā jūtas ar savām otrajām pusēm - vīriešiem.
Posted by Krista | May 21, 2008 6:53 AM
Posted on May 21, 2008 06:53
Beidzot kāds sāk saprast kāpēc vīrieši `nekad neklausās` :)
Posted by pbs | May 21, 2008 8:24 AM
Posted on May 21, 2008 08:24
pbs +1
Posted by peecha | May 21, 2008 9:39 AM
Posted on May 21, 2008 09:39
Mana māte arī šito brīžiem piekopj. Es gan viņu regulāri audzinu un neļauju aizrauties. Vai nu pamanos iespraust kādu savu stāstu, vai vienkārši pasaku, ka tagad es runāšu :)
Posted by Marcis Balodis | May 23, 2008 1:59 PM
Posted on May 23, 2008 13:59