« Par rītiem | Main | Miega recepte »

fools rush in, eh!?

Man ir draudzene, kas mūždien labsirdīgi pasmīkņā par mani, par to, ka es nemitīgi iemīlos. Uz ielas, kafejnīcā, sabiedriskajā transportā un visādās citādās publiskās vietās. Nav jau tā, kas es viņu uzreiz mīlu, bet nav jau arī tā, ka man viņš tikai patīk. Es patiešām iemīlos. Ceļi sāk ļodzīties, balstiņa aizlūzt, es piesarkstu un sāku stulbi smaidīt. Pāris sekundēs rekordātrumos cauri galvai iztriecas gūzma jautājumu no sērijas: Kā viņš izskatās kails? Hmmm...viņam draudzene ir? Interesanti, vai es viņam patiktu? Kāds viņš būtu draugs/vīrs? Kāds viņš būtu tēvs? Tajā pašām mirklī(ja man paveicas, ka kāds klausās), es izelšu :”Ai, es esmu iemīlējusies!” Aptuveni pēc pāris sekundēm šīs domas tiek varmācīgi izstumtas no prāta un tām tiek uzlikts liels, neglīts bans. Un vakar atkal. Tā kā narkolepsija, tikai es nevis iemiegu, bet iemīlos.

Tags:

Posted by Linda on May 5, 2008 9:02 AM |

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/594

Comments (2)

kriitinjsh:

dziļa simpātija :)

Man liekas ka par ātru tādas domas :)

Posted by kriitinjsh | May 5, 2008 2:49 PM

Posted on May 5, 2008 14:49

Linda:

kriitinjsh: patiesībā es pat ļoti labi apzinos, ka tas nav pareizi, nav labi utt., tas, ka tas notiek neatkarīgi no manis.

Posted by Linda | May 5, 2008 5:00 PM

Posted on May 5, 2008 17:00

Post a comment