Mani šodien absolūti satrieca "Sestdienas" raksts par Ivetu un Andreju Ēķiem. Manam pēdējā laika ciniskajam noskaņojumam tas bija kā pliķis sejā - ka ir mūsdienās iespējamas tādās tīras, skaistas, savstarpējas cieņas pilnas attiecības. Noraudājos briesmīgi. Izlasiet.
« Lieliski un mazāk lieliski | Main | Dators mammai »
Bez vārdiem
TrackBack
TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/518
Search
Reklāma
Šī bloga lieldraugs:
August 2011
Recent Posts
Recent Comments
Zane on Bez vārdiem: Es filtrēj
Mārcis Balodis on Bez vārdiem: Es nerunāj
koko on Bez vārdiem: Bija traģi
MazaEmilija on Bez vārdiem: Jā...skais
Zane on Bez vārdiem: Nu, bļin,
Marcis Balodis on Bez vārdiem: Mazāk tici
koko on Bez vārdiem: Nja raksts
Mārcis Balodis on Bez vārdiem: Es nerunāj
koko on Bez vārdiem: Bija traģi
MazaEmilija on Bez vārdiem: Jā...skais
Zane on Bez vārdiem: Nu, bļin,
Marcis Balodis on Bez vārdiem: Mazāk tici
koko on Bez vārdiem: Nja raksts
Tag cloud
- alkohols
- apģērbs
- atpūta
- attiecības
- auto
- bērni
- blogošana
- brīvdienas
- ceļojumi
- cilvēki
- csn
- darbs
- dari pati
- dīvaini
- draugi
- dzīvnieki
- ēdiens
- filmas
- ģimene
- grāmatas
- iemīlēšanās
- iepazīšanās
- izglītība
- izklaide
- klientu apkalpošana
- koncerti
- krogi
- kurpes
- māja
- mājas
- mati
- mēbeles
- mēs pašas
- mīlestība
- mūzika
- nauda
- pagātne
- pārmaiņas
- pārtika
- pieklājība
- politika
- randiņi
- remonts
- Rīga
- rozā burtu beibes
- rums
- sapņi
- serviss
- sievietes
- skaistumkopšana
- skola
- šopings
- spa
- sports
- stila lietas
- svētki
- tehnika
- uzņēmējdarbība
- valsts
- vecāki
- veselība
- vīrieši
- virtuve
Powered by
Movable Type 3.34
Movable Type 3.34
Comments (7)
Nja raksts jau itin labs un varbūt pat cilvēka piemiņai itin vajadzīgs, bet es nesaprotu, kāpēc vajag cilvēku, kas tik traģiski šķīries no savas otras pusītes, vajag tik ļoti mocīt? Tas taču sāp... Nu nafig cilvēkiem jālien citu cilvēku dzīvē?
Posted by koko | March 17, 2008 8:13 AM
Posted on March 17, 2008 08:13
Mazāk tici visam ko Tev stāsta. Kā bija patiesībā to neviens nezina.
Posted by Marcis Balodis | March 17, 2008 9:44 AM
Posted on March 17, 2008 09:44
Nu, bļin, Mārci, par mirušiem vai nu labu vai neko. Vot, tipiskais ciniskais latvietis - ja kaut kas labs, tad jau nevar būt.
Posted by Zane | March 17, 2008 9:54 AM
Posted on March 17, 2008 09:54
Jā...skaisti tā...:(
Posted by MazaEmilija | March 17, 2008 10:30 AM
Posted on March 17, 2008 10:30
Bija traģiski - ar to pietiek!
Posted by koko | March 17, 2008 12:01 PM
Posted on March 17, 2008 12:01
Es nerunāju par šo konkrēto gadījumu. Neesmu kompetents spriest kā bija patiesībā.
Taču esi ievērojusi, kad Diena raksta par kādiem aizgājušiem, tad viņi visi ir bijuši eņģeļi zemes virsū. Visi! Viņu iepriekšējā dzīvē ir bijusi ideāla. Ntie raksti šādi ir atrodami.
Vai tad dzīvē tā ir? Nē. Visiem ir gaišās un tumšās puses. Visiem.
Vajag jau lasītājiem pasaku stāstus uz ko pavilkties un asaru pabirdināt. Taču būtu jābūt saprātam izfiltrēt, ka dzīvē viss droši vien nebija tik ideāli un skaisti...
Posted by Mārcis Balodis | March 17, 2008 9:08 PM
Posted on March 17, 2008 21:08
Es filtrēju. Bet es tev no personīgās pieredzes saku, ka par mirušajiem bieži vien atceras tieši to labo, pārējais tad vairs neliekas svarīgi un, manuprāt, tam tā arī jābūt.
Posted by Zane | March 17, 2008 9:13 PM
Posted on March 17, 2008 21:13