Rozaa burti

Mani tracina, ka cilvēki, kas ir paziņas, saliekot kopā kaut kādus apgrābstītus faktus / informāciju, ir pārliecināti, ka viņi mani PAZĪST.

Bez piemēriem šoreiz. 

No rītiem vienai braucot, man patīk mašīnā klausīties tik skaļu mūziku, ka pat pašai savas domas grūti dzirdēt.

Braucot ar kādu kopā, pat ja mēs nesarunājamies, mūziku es klausos samērā klusu.

Parkojot mašīnu, man ir vajadzīgs gandrīz pilnīgs klusums, jo jākoncentrējas. 

Nupat speciāli kartē skatījos - ļoti smukais parks, kas atrodas netālu no ielas ar dīvaino nosaukumu, kurā dzīvoju, un kuram bieži braucu garām, kā izrādās, ir Arkādijas parks. Kad būs klāt siltāks un sausāks laiks, braukšu tur ar riteni. Bet šovakar vienkārši nolēmu tur piestāt un tās 10 minūtes, ko mierā un klusumā pasēdēju tur uz soliņa, vērojot pīles, kas lēni slīd pa kanālu, laikam bija vienīgais brīdis šajā nedēļā, kad izdevās galvu pilnībā attīrīt no domām un iegūt absolūta miera sajūtu.

Šī nav gluži mana labākā nedēļa. Bet katru rītu pirms darba noklausos Cake izpildīto "I will survive" pilnā skaļumā un.. nu, ja.. I will survive :)  Nāks citi sūdi, šitie aizmirsīsies.

Šķiet, jau vairākkārtīgi esmu rakstījusi, ka man ir brīnišķīgs balkons. Lielu daļu no laika, ko pavadīju mājās pagājušajā vasarā un rudenī, nosēdēju uz balkona lasot, dzerot vīnu, skatoties filmas vai strādājot. Nupat atklāju šī gada balkonošanas sezonu. Tā kā sanācis, ka šodien man ir diezgan krietni jāpastrādā, aprīkojos ar siltu jaku, segu, spilvenu, kompis klēpī. Vienīgi ilgāk par minūtēm 45 gan izturēt nevar - rokas salst un ar cimdiem nav nekāda drukāšana.

Es ļoti apšaubu, ka kādreiz varētu kļūt par veģetārieti. Pirmkārt, tāpēc, ka gaļa man gluži vienkārši garšo. Un, otrkārt, es diez vai tik ļoti uz morālo aspektu pavilktos. Lai gan ļoti respektēju tos, kas neēd gaļu tieši morālu apsvērumu pēc.

Vispār būšanu par veģetārieti daži gan, šķiet, mūsdienās uzskata par stila lietu. Mani patiesi tracina tie "veģetārieši", kas staigā kažokādās, bet neēd gaļu "morālu apsvērumu pēc". Tā nu gan ir liekulība kvadrātā.

Nesen vienā filmā dzirdēju frāzi, kas skanēja apmēram tā: "Ja Dievs negribētu, lai mēs ēdam gaļu, viņš nebūtu to radījis tik garšīgu" :)

P.S. Šis galīgi nemaz nav domāts kā uzbrauciens veģetāriešiem, es patiesi respektēju tos, kas tādi ir īsto motīvu vadīti (tai skaitā, ka gaļa negaršo vai ka to nevar ēst veselības dēļ). 

Uzzināju, cik liels ir mans ekoloģiskās pēdas nospiedums. Izrādās, ka es dzīvojot tā, it kā mums būtu pusotra, nevis tikai viena planēta. Nu, fui. Pēc testa, kas man šo paziņoja, tika piedāvāts aizpildīt to vēlreiz, ņemot vērā lietas, ko es varētu uzlabot. Tad nu izrādās, ka es varot glābt planētu (nu, labi, dramatizēju, tikai samazināt savu pēdu līdz normālam izmēram), ja es savā pietiekoši lielajā dzīvoklī nedzīvoju viena, ja es ēdu mazāk gaļas, ēdu vairāk ekoloģiski tīru vietējo pārtiku un nebraucu ar auto, kas rij 14l uz 100km.

Kā jums ar pēdām?

Tā izklaidējas rumu sadzērušies jaunieši

Pēc ilgāka laika ielūkojos Google Analytics. Piedāvāju lasītāju uzmanībai interesantākos vārdus / vārdu savienojumus pēc kuriem rozā burti ir uzgūglēti. Enjoy :)

- sūkāšana

- sieviešu mīlestība

- tu mans podiņš, es tavs vāciņš

- alkohola sekas

- alkoholu nelietoju

- apaļas meitenes

- baltās drēbes nokrāsotas

- caurejas zāles bez receptes

- dagmāras legantes krūtis

- drāzt brutāli sekss

- ekstrēmas sex filmas

- esat krietni pastrādājuši

- feldmanes krūtis

- foto ar moto

- iepazīšanās man 50

- iveta feldmane pupi

- iveta feldmane silikona

- izdrāz mani

- ja ļoti gribas ēst vakarā

- jādara kaut negribas

- kā mazgāt drēbes

- kā zaudēt nevainību video

- kad ir dzimusi baiba zvaigznīte

- kad izgudroja pamperus

- kaimiņi staigā

- kam palīdz nošpa

- karte aizmirsta bankomāts

- kas ir basketbols vispār

- kautkas par daiļslidošanu

- ko nozīmē vārds inga

- kurā gadalaikā labāk dzemdēt

- kuču attiecības

- kā izskatīties vecākai

- kā mazgāt baltās drēbes

- kā ģērbties biroja darbiniekiem

- kāda ir sajūta kad lieto narkotikas

- kāju skūšana

- lai risinātu vajag saprast

- latviešu seksa filmas

- man ir pieredze

- matu operācijas

- meklēju mauku

- nervus nomierina

- nodzīt riepu

- nošaujiet mani kāds

- pokers uz izģērbšanos

- reti seksu

- sapnī raudāt

- sarkanas kurpes pirkt

- sekss ar kaimiņu

- sekss ar māsīcu

- sekss ar māsu

- sekss pirms un pēc dzemdībām

- seksa skaņas

- seksa tirpšana

- sekss iepazīšanās foto

- seksuālas čiksas

- sex cēsīs

- sievietēm mīlestība

- tv shop trenažieris 

- vārdi ar d burtu

- video dzemdēšana

- vīru spa

- visbiežāk uzdotie jautājumi frizierim

- viss par cūkām

- viss par modi un stilu

- vīrieši stulbi

- zane un tā nozīme

- zobs sāp zāles

- zvanīju 1188 

Kas to būtu domājis, bet savu pēdējā laikā visvislabāko sestdienas vakaru pavadīju, klausoties tēva un viņa draugu atmiņu stāstos par jaunības muzikantu gaidām un dziedot ģitāras un akordeona pavadījumā, pat mazliet solo uzdziedāju. Šādos brīžos ir sajūta, ka manī tiek iešļicināta tīra, īsta laimes sajūta, ko nevar iegūt dzerot vīnu, vazājoties pa bāriem, kazino vai ātri braucot ar mašīnu.

Savukārt šo dienu esmu pavadījusi absolūti bezjēdzīgi - skatoties filmas, daudz ēdot, dzerot vīnu un mazliet sevi žēlojot.

Tā kā daži vīrieši manus jautājumus ignorē, vēršos pēc palīdzības pie sievietēm.

Tātad tā: man ir jāizdara kaut kas absurds - jānopērk kompis. Mammai, portatīvais. Viņa nekad ar to nav darbojusies, tagad mācīsies kaut ko darīt. No sākuma bija noskatīts viens variants, bet radi & draugi vienbalsīgi sacīja, ka vajag 17" - cilvēkam ap 50 redze labāka nekļūst, būšot vieglāk. Tad nu tika noskatīts cits variants, bet tur ir dažas atšķirības tehniskos parametros. Un tāpēc es nekautrējoties atzīstu, ka man vajag padomu par to, kāda atšķirība valda starp AMD Sempron un Intel Celeron (viens "konsultants" man teica, ka tas esot tāpat kā salīdzināt Adidas ar Nike, bet no šāda skaidrojuma es diemžēl gudrāka nekļuvu). To 17" ar AMD Sempron pie tam pārdod ar Vista - vai tas gadījumā nenozīmē, ka tas kompis vispār būs kājminams? Kaut gan nekādus baigos ātrumus jau viņai arī nevajag - kačāts nekas netiks, spēles nespēlēs, mierīgi pačubināsies, iemācīsies, kā darbojas Internets & e-pasts, ko var paveikt iekš Word, u.tml. Principā es esmu nobriedusi ņemt to 17", ja vien man kāds neiebaksta "ar pirkstu acī" un neuzkliedz, ka tas ir briesmīgi sūdīgs variants...

http://online.220.lv/compare?gid=30487&compare2=Sal%C4%ABdzin%C4%81t&lang=LV&ccy=LVL&host=220&a2c=1 

Daudzi vīrieši droši vien iedomājas, ka sieviešu ģērbtuvēs sporta klubos, baiseinos un tamlīdzīgās vietās visas sievietes ar saviem perfekti veidotajiem augumiem pastaigājas kailas, laiski ieziežoties ar krēmiem un pļāpājot ar draudzenēm :)  Un ziniet, zināmā mērā tas atbilst patiesībai, bet ne visas un ne ar perfektiem augumiem :)

Mani novērojumi liecina, ka sporta klubu ģērbtuvē šajā ziņā ir trīs tipu sievietes:

1) Ārkārtīgi kautrīgās, kas ietinas dvielī līdz zodam un mēģina apģērbties/izģērbties, izpildot dažādus sarežģītus trikus tā, lai, pasag Dievs, neviens nevienu plikumu nemanītu.

2) Tās, kuras patiešām defilē kailas pa ģērbtuvi šurpu turpu, lēni ķemmējot pie spoguļa matus, ziežoties ar krēmiem un klačojoties ar draudzenēm. Un te es vēl zināmā mērā saprotu tās, kas atrāda savus perfektos ķermeņus vai jauniegūtās krūtis. Bet ir arī tādas, kam tas ir hobijs citu man nesaprotamu iemeslu pēc. Viena ex politiķe man patiešām nesen izraisīja nelabu dūšu ar savu kuplo miesu izrādīšanu visiem klātesošajiem. 

3) Pa vidu (un pie tām piederu arī es) - pārģērbjamies, apģērbjamies, smērējamies ar krēmiem, bet bez liekas demontrēšanās.

Par otrās kategorijas apakškategoriju "pofig par trīs riepām un celulītu" tad arī aizdomājos. Nē, es nebūt nevaru gudri (pardon) dirst, tāpēc, ka pati izskatos perfekti, nebūt ne. Bet, nu, neestētiski tas ir, manuprāt, nesaprotu, kāpēc apkārtējiem to vajag tik uzstājīgi demontrēt. Tas pats ar pusotru centneri smagām mammītēm, kas sauļojas pludmalē pagājušajā gadsimta 80tajos iegādātā apakšveļā. Nu, sit mani nost, nesaprotu. 

Epopeja vēl nav galā, bet paldies visiem par komentāriem & padomiem. Laikam tam vienam, kurš teica, ka dabūšu tikai vēl vairāk apmulsuma no tādas viedokļu dažādības, bija taisnība :)

Secinājumi ir sekojoši - tā kā apkārt viņa to kompi nēsās dikti minimāli, paliekam pie 17". Par pārējo - ja būs galīgi sūdīgi, aiznesīšu onkuļiem darbā & viņi to Vistu nokaušot, to viņiem patīkot darīt :)

Pēdējais lūgums - esiet mīļi un vienkārši nobalsojiet par, jūsuprāt, mazāko no ļaunumiem:

http://www.metaleks.lv/cenas/3/22850_acer_as7220_17_3600_1gb_120gb_webc_vhp.php

http://ms.lv/?q=UutRzyfnz8xPa2LPr8zma2LBr89bzuq= 

Divas tīri praktiskas situācijas, kad esmu izbesījusies līdz ārprātam tāpēc, ka dzīvoju viena - divreiz pa aptuveni 5 minūtēm esmu mocījusies mēģinot aiztaisīt:

- kleitas rāvējslēdzi uz muguras (attaisīt gan beigās izrādījās vēl grūtāk);

- rokassprādzi ar primitīvu, bet tajā pašā laikā ar vienu roku gandrīz neaiztaisāmu mehānismu.

Pačīkstēt mazliet sagribējās. 

Čau, murmuļi :) 

Es ļoti bieži pretojos lietām, notikumiem tieši tāpēc, ka kāds ir izdomājis, ka tam tā jābūt. Varbūt muļķīgs piemērs, bet, teiksim, ja kaut kas nupat ir kļuvis moderns, es atsakos to pieņemt un spītīgi iecērtos, piemēram, pirkt kādus svārkus tāpēc, ka tagad tādi ir modē. Parasti gan es salūztu kādu laiku vēlāk, bet tas nu tā.

Tāpat es pēdējo mēnesi esmu atteikusies pieņemt, ka ik pa laikam atkal atnāk ziema. Esmu no rīta sēdējusi mašīnā 10 minūtes gaidot, kad atsals mašīnas stikli, jo man gluži vienkārši nav ledus skrāpja un sniega slotiņas. Un tagad es to izdarīšu vēlreiz un tad aizbraukšu to sasodīto slotiņu nopirkt. 

Bija tā. Pāris mani vīriešu draugi rakstīja IT blogu. Vienu vakaru, sēžot ar draugiem uz mana lieliskā balkona, kaut kā sarunai ap to blogu raisoties, joka līmenī parādījās ideja, ka, ja viņiem ir blogs par puiku lietām, tad mums meitenēm vajag meiteņu blogu. Tas viss bija kā joks, teicu, ka mums vajadzētu kaut ko tādu rozā, kur rakstīt par spa, vaksāciju, nagu lakām un tamlīdzīgām tēmām. Bet joki mazi, kaut kad visai drīz blogs patiešām tapa (paldies, Elvi) un tā mēs tur sākām kaut ko klabināt. Aktīvo rakstītāju gan palicis visai maz.

Un kam es šodien pēkšņi uzduros - blogu ķidāšanas pasākumam. Dāmas un kungi, es esmu vienkārši gar zemi :)

Pirms kāda laika, kad viena no manām nu jau bijušajām kolēģēm bija pačīkstēusi toreizējajam priekšniekam, ka viņai no manis esot bail, priekšnieks, lai uzlabotu mūsu sadarbību, ieteica viņai noskatīties filmu Devil Wears Prada. 

Šodien sēdēju pie friziera un lasīju žurnālā rakstu par žurnāla Vogue galveno redaktori Annu Vintūru (Anna Wintour), par kuru principā ir šī filma, un beigu beigās tiku pie tādas pat frizūras kā viņai.

Prada svārku gan man vēl nav.

* par sučku mani nesen nosauca kāds mans draugs - bija domāts kā kompliments

Tā rakstīts uz kurpju kastes vienām no manām šodien iegādātajām kurpēm. Atkal kritu kārdinājumā - vajadzēja ērtus apavus manam vairāk kā diennakti ilgajam tuvojošamies braucienam, bet rezultātā tiku arī pie 2 kurpju pāriem, kuri man, iespējams, dotu iespēju būt garākai par savu bojfrendu, ja nu man tāds būtu.

Ar ceļošanu, it sevišķi ja tas ir uz vairāk kā nedēļu un darba lietās (lasīt: jāģērbjas +/- solīdi), man ir baigā kurpju - somu problēma. Redz, kurpes man vienkārši ir kā slimība - patīk, pērku. Bet vēl es vienkārši nespēju uzvilkt kurpes, kas nav pieskaņotas pie somas. Līdz ar to es tagad te stundu stāvu domādama par to, vai man tiešām 2 nedēļu braucienam ir vajadzīgas līdzi 4 dažādas somas un aptuveni 6-7 pāri apavu un vai vispār to visu varēs sakrāmēt manā jaunajā smukajā sarkanajā (lai uz lidostas bagāžas lentas vieglāk atrast) koferī. Vienīgais, kas mani varētu glābt no bagāžas limita nepārsniegšanas ir tas, ka es braucu uz siltāku klimatu, līdz ar to drēbes tādas vieglākas līdzi.

Vo, bābas. 

Man Londona asociējas nevis ar Bigbenu vai lietu, bet ar Walkers salt&vinegar čipšiem un smoothies. Ar šādu kokteili tad arī īsināju sev laiku Londonas lidostā, cerot, ka ēdot reizē kaut ko neveselīgu un uzdzerot veselīgu it cancels each othet out.

Bet vispār beidzot esmu visai veiksmīgi pārdzīvojusi savu 30 stundu ceļojumu un laimīgi nokļuvusi Dienvidāfrikā, tā ka drīz varēšu jūs izklaidēt ar stāstiem, par to, kā tad cilvēki te dzīvo. Ja pietiks laika un iedvesmas, protams. 

Pagaidām peace out, kā teikti mana māsa.

Lidošanas sakarā man ir 2 lietas, kas tracina (gan jau ka ir vēl citas, bet šīs ir pirmās, kas tā uz sitiena nāk prātā):

1) Sievietes, kas ceļo treniņbiksēs. Nav man īsti šī te kultūra saprotama. Ir taču arī citi ērti apģērba gabali. Es laikam esmu vecmodīga, bet man tomēr liekas, ka sievietēm jāizskatās pēc sievietēm, nevis jāstaigā nošķurkušām.

2) Aplaudēšana, lidmašīnai nolaižoties. Tā laikam kaut kaut kāda padomju palieka - jo tālāk no dzimtenes ceļoju, jo mazāk šis te tiek novērots. Nevaru pat īsti izskaidrot, kāpēc tik ļoti tracina. Es saprast vēl, ja lidojums ir bijis nemierīgs un tā, tipa baigi labi, ka vispār esam vēl dzīvi.. bet citādi - nesaprotu, kaitina.

Skaisti te ir. Silti, viss zaļš, daudz koku, ap +25 grādiem. Viņiem - rudens kā rudens, man, šiet no Latvijas ziemas nonākušai - īsta vasara.

Tā vienkārši te staigāt pa ielu nedrīkst - bīstami. It īpaši, ja neesi vietējais. Sabiedriskā transporta te nav vispār, mašīna ir must have lieta. Ļoti daudz nabadzīgu cilvēku. Daudzi ubago pie luksoforiem, kas mašīnas apstājas pie sarkanās gaismas. Luksoforus viņi, starp citu, sauc nevis par 'traffic light', bet gan par 'robot'. Melnie ielu malās pārdot visu ko, sākot ar augļiem un beidzot ar plastmasas drēbju pakaramajiem un globusiem. Melnās lielās sievietes uz galvām nēsā nevis augļu grozus, bet gan somas ar iepirkumiem.  Cilvēki pārsvarā dzīvo mājās (paliekot gan aizvien populārāk dzīvot dzīvokļos pilsētas centrā, esot drošāk), bet ne tā, ka atsevišķās mājās - vai nu ir tāds palielāks ciemats ar apsargājamu teritoriju vai arī milzu villas ar apsargājamu teritoriju. Cikādes diennakts tumšajā laikā ir tik skaļas, ka liekas, kādam auto ir ieslēgusies signalizācija.

Vispār pašlaik viss liekas labi un jauki. Cilvēki smaidīgi, atsaucīgi. Šovakar dodos baudīt āfrkāņu virtuvi, vīnu un citas izklaides.

Jauku jums arī vakaru, dārgie lasītāji! 

Brīvdienas pavadīju kā kārtīgs tūrists šajā valstī. Vakar biju uz Voortrekker pieminekli un pastaigāt pa skaisto parku pie Pretoria Parlamenta mājas.  Šodien aibraucām uz Pilanesberg dabas parku (man nezināmu iemeslu dēļ šādas vietas tiek sauktas par game park), kur var, atkarībā no veiksmes un tā, cik uzmanīgi ir skatītāji, redzēt dažādus dzīvniekus brīvā dabā. Man gadījās redzēt nīlzirgu, bruņurupuci, hiēnu, dažādus antilopj un stirnveidīgos (nezinu visus tos nosaukumus latviski), ziloņus, zebras, žirafes, strausus un tādas mazas smieklīgas cūciņas, kuru oficiālo nosaukumu arī nezinu. Lauvas, lai arī tur esot daudz, redzēt izdodoties reti un arī šoreiz viņas labi maskējās. Manu sirdi absolūti iekaroja žirafes, viena apmēram 2m attālumā no mašīnas laiski plūca lapiņas no kokiem un tā nesteidzīgi ēda. Žirafes arī visvieglāk pamanīt - ne viņām īsti kamuflāžas krāsojums kā citiem dzīvniekiem, ne arī īsti var kur paslēpties. Savukārt vietējais kolēģis tikai aizrautīgi rādīja man uz visiem dzīvniekiem pēc kārtas ar tādiem tekstiem kā: "Žirafes gaļa ir ļoti ļoti garšīga, tev noteikti jāpagaršo.."

Vienam no maniem ārzemju kolēģiem ir absolūti burvīgs jautājums, ko viņš uzdod gandrīz visām dāmām, kuras satiek pēc ilgāka laika: "Have you lost some weight?"  Strādā labāk par jebkuru citu jēlu komplimentu. Cik es esmu redzējusi, dāmas sāk gandrīz valodu raustīt: "Es? Nu, tu ko... Nē.. Nu, varbūt.. Laikam. Paldies.. "  Ka es jums saku, jaunieši, strādā daudz labāk par visiem "labi izskaties, smuka blūzīte".  Pamēģiniet :)