Ko jūs darāt situācijās, kad ir jādara lietas, ko galīgi negribas, bet ir pienākums / vainas apziņa / iedzimtā pieklājība utt.? Protams, ir lietas, ko negribas, bet jādara jebkurā gadījumā - atzīmēšanās radu pasākumus (jo ģimene svēta lieta), kaut kādas darba lietas (jo par to maksā naudu), draugiem svarīgi, bet garlaicīgi pasākumi (arī draugi svēta lieta) utt.
Man šī pienākuma un iedzimtās pieklājības sajūta ir diezgan izteikta, manuprāt. Es pieteikoši daudzās situācijās daru to, ko negribas, jo tā vajag / tā būs labāk / labāk izdarīt un miers. Ik pa laikam apņemos, ka nafig visu, jādara vairāk to, ko gribas, nevis to, ko vajag, bet bez kā var mierīgi iztikt.
Šodien jāiet uz pasākumu pie cilvēka, kas.. nuuuuu, teiksim tā, nav labs cilvēks. Pirms nedēļas vēl man tur nosacīti būtu bijis pienākums atzīmēties, bet tagad vairs nav. Izdomāju vakar, ka nafig šito, negribu iet un neiešu. Gandrīz visi pārējie ielūgtie viesi izdomāja to pašu. Šorīt savukārt līdzjūtības lēkmē tomēr nolēmu, ka jāiet, jo citādi izskatās, ka pasākumā būs tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms cilvēku daudzums.
Cerams, ka es par šo te nonākšu debesīs. Bļin.
Comments (6)
Dainis&Gatis?
Posted by Ieva | January 25, 2008 10:01 AM
Posted on January 25, 2008 10:01
iesi ..... pilnīgi lieki.
Posted by Martins | January 25, 2008 10:09 AM
Posted on January 25, 2008 10:09
Ieva:
D&G, jā. Manu pasākumu līdz ar to ir plāns sākt 21os.
Posted by Zane | January 25, 2008 10:21 AM
Posted on January 25, 2008 10:21
A man tikko draugos "iekrita acīs" reklāma - "Zane rīkojās gudri. Tagad viņai veicas." :)))))
Posted by Agnese | January 25, 2008 11:08 AM
Posted on January 25, 2008 11:08
Agnese:
Neesmu tādu reklāmu redzējusi :) Bet es ceru, ka man veiksies. Ja ne tūlīt un uzreiz, tad vismaz tajā debesu nokļūšanas jautājumā.
Posted by Zane | January 25, 2008 12:14 PM
Posted on January 25, 2008 12:14
Dzīve ir pārāk īsa, lai darītu nepatīkamas lietas tikai pienākuma pēc.
Posted by Mārcis Balodis | January 25, 2008 4:11 PM
Posted on January 25, 2008 16:11