« (Ne)iepirkšanās un grāmatas | Main | mans soceksperiments »

Par džentelmeņiem

Patīk man džentelmenisms. Nu, ne tā, ka pārspīlēts, bet tāds standarta komplekts ar durvju atvēršanu, mēteļa uzvilkšanu (tam tiešām ir gluži praktisks pamatojums - ja es pati velku mēteli, manu solīdo kostīmiņu piedurknes mēs uzrauties līdz pat elkoņiem), palaišanu pa priekšu, vīna ieliešanu pie vakariņu galda, smaga kofera panešanu un tā. Latvijā vēl ar šo ir daudz maz kārtībā, bet citur vai nu sievietes tik emancipētas, ka iedvesušas vīriešiem bailes ko tādu darīt, vai arī māmiņas savus dēliņus nav labi izaudzinājušas.

Jau divas dienas vēroju zviedru "džentelmeņus". Lidostā sagaidošajam kolēģim neienāca ne prātā paņemt kaut vienu no manām somām (rokassoma, laptopa soma un 25kg smags koferis), bet nonākot pie mašīnas es atļāvos pieņemt, ka viņš vismaz manu 25kilogramīgo koferi iecels bagāžniekā, tāpēc vienkārši noliku to malā un iesēdos mašīnā. Savukārt manu novērojumu hailaits ir bijis kolēģis, kas ne vien neatver man durvis (ko es gan neuzskatu par absolūti obligātu, jo mēs gājām blakus), bet pat gandrīz uzskrien man virsū iespraucoties pirmais pa durvīm, kuras es nupat esmu atvērusi. Situācija dzīvē izskatījās daaaudz stulbāk, nekā uzrakstītā variantā.

Un, nē, man neliekas, ka sievietes ir bezpalīdzīgi radījumi. Vienkārši labas manieres ir ļoti patīkams vīrieša aprīkojums. 

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/462

Comments (26)

Cone:

Tā jau ir! Bet, pag... esmu arī dzirdējis, ka latviešu vīrietim derētu pamācīties no ārzemniekiem, kuri ir tik aplidojoši un čut ne bučojot kājas :)

MartinsK:

Man liekas, ka tie stāsti par aplidojošajiem vīriešiem nāk no tiem, kas atbrauc uz Vecrīgu :)

Eh, vispār pats reizēm sagrēkoju, aizmirstos un nepaveru, nepalaižu. Tomēr cenšos... :)

Cone:

Es arī cenšos, tieši tāpēc kaut kā brīžiem jocīgi dzirdēt, ka "Latvijā nav ko ķert un visi "dimanti" esot ārzemēs" :)

Mfz:

Jocīga tā padarīšana nu dien.

Manieres ir tāda jocīga padarīšana. Subjektīva un mainīga. Domāju, pēc gadiem 10-50 (grūti man ar pareģojumu laikposmiem) tamlīdzīgas lietas ieņems apmēram tādu pašu vietu vīriešu un sieviešu attiecībās kā serenādes zem mīļotās loga ieņem šodien. Jaunu laiki, jaunas paražas - viena no dzīves aksiomām.

Par iemesliem, savukārt, man ir pragmatiskāks viedoklis par rakstā pausto - citās valstīs cilvēki parasti ir drošāki un atvērtāki par letiņiem, un uzskata par normālu palūgt, ja gribi, lai tev palīdz. Pie tā visi pierod un pēc laika jau nevienam (ne džekam, ne meitenei) neienāk prātā, ka gar otra koferi varētu grābstīties bez uzaicinājuma (var pa seju dabūt, BTW). Lai gan protams, ka iemesls nav un nevar būt tikai viens.

mat:

Varbūt, ka sievietes vien pašas vainīgas, vismaz daļa no tām, kas bļaustās par sieviešu diskrimināciju un vēlas panākt vienlīdzību. Šādām sievietēm atverot durvis var arī nonākt pie nepatīkama momenta, bet neverot durvis nevienai pie nepatīkama momenta īsti nenonāksi.

Ieva:

mat, vai kāda sieviete uz tevi kādreiz ir sakliegusi par to, ka viņai esi atvēris durvis? :P Visdrīzāk jau, ka nē.

Zane:

Shadowbird:
Kā būtu, ja vīrietis uzdotu jautājumu: "Vai es varu palīdzēt tev panest somu?", tā vietā, lai rautu somu ārā no rokām? Neizklausās pārāk sarežģīti, ne? Un nedomāju, ka par to kāda dāma apvainotos.
Es savukārt nejūtos pārāk ērti prasot panest manas somas vai kā citādi palīdzēt man cilvēkiem, kurus pirmo reizi redzu.

mat:

Ieva, tas, ka man neviena nav sakliegusi, nenozīmē, ka kāda nevarētu arī sakliegt. Latvijā šī kūltūra pagaidām vēl nav pārāk izplatījusies.

Man tas izskatās tā, ka ar vienu roku tiek prasīta uzmanība un palīdzība, bet ar otru roku tiek prasīta vienlīdzība, kas savā ziņā izslēdz palīdzību. Kāpēc tad bumba tiek pārspēlēta vīrieša pusē, lai izdomātu, kura roka tagad ir īstā?

Ieva:

Vienlīdzība neizslēdz pieklājības normas.

Un man liekas, ka tu esi mazliet aizkavējies kaut kur Rietumu sešdesmitajos-septiņdesmitajos, jo es neesmu redzējusi nevienu aptrakušu feministi, kas brēktu par to, lai neviens viņai neuzdrīkstētos pavērt durvis vai panest smagu koferi.

Un, ja tu, mat, tikai savu muļķīgo principu dēļ neatver sievietēm durvis, neuzvelc mēteli vai nepanes koferi, tad man tevis ir tik pat žēl, kā to, kuri to drīzāk dara sliktas audzināšanas dēļ.

Livingston:

Hmm, laikam esi no Mēness. Zviedrija ir viena no tām valstīm, kur tiešām ir liels risks uzrauties uz nelaipnību, ja pret sievieti neizturas kā pret veci!
Vienlīdzība ūberalles.

Ja gribi tādu uzmanību, paliec vien šeit :)

mat:

Ja jau runājam arī par normām, tad agrāk par normu tika uzskatīts tas, ka sievietēm ir jārūpējas par ģimeni un jāgādā par ģimenes pieaugumu. Tagad kaut kā šī norma ir morāli novecojusi, jo pietiekami daudz sievietes izvēlas labāk rūpēties par savu karjeru. Ar ko pieklājības norma ir labāka par citām normām, lai to saglabātu?

Man vēl nav bijuši nepatīkami starpgadījumi ar pieklajības lietošanu, tāpēc pagaidām iespēju robežās cenšos tomēr to lietot.

Zane:

Livingston:
Nekur pārvākties netaisos un no Mēness arī neesmu. Nē, nu skaidrs, pieņemam, ka pieklājība ir tikai tāds Austrumeiropas netikums..

Zane:

mat:
Parādi man tos daudzos vīriešus, kas var materiāli nodrošināt visu savu ģimeni tā, lai sievietes varētu atļauties rūpēties par ģimeni un gādāt ģimenes pieaugumu :P

mat:

Zane:
Varbūt vispirms varētu argumentēti pastāstīt, kas ir materiāli nodrošināt un kāpēc tas ir minimālais nepieciešamais materiālais nodrošinājums.
Kaut kā iepriekš vīrieši tomēr varēja ģimeni nodrošināt un dīvainā kārtā arī cilvēki vairojās.

Zane:

mat:
Kamooon.. tu taču labi zini, ka mēs par to te nevienosimies. Viens var dzīvot ar 3 bērniem Purčikā 1-istabas dzīvoklī, grauzt barankas un justies apmierināts ar dzīvi, cits raud par grūtu dzīvi savā Jūrmalas villā.
Tāpat kā daļa sieviešu strādā tāpēc, ka tā ir viņu pašapliecināšanās, iekšēja nepieciešamība, bet citas savukārt vienkārši nevar atļauties nestrādāt, jo citādi nebūs ko ēst un vilkt mugurā.

Ieva:

Mani jau uzjautrina, kā te puikas sprēgā - mazliet nožēlojami tomēr, ka tiek mēģināts rast argumentus tam, kāpēc nevajadzētu sievietei atvērt durvis, uzvlikt mēteli vai iecelt mašīnā to pašu 25 kg smago koferi.

Eh, puikas, es par jums tomēr biju labākās domās.

mat:

Ieva:
Argumenti netiek rasti tam, ka nevajadzētu atvērt durvis vai iecelt koferi, bet gan tam, ka tas vairāk nav nekas nosodāms, ja šādas lietas netiek darītas. Cilvēkam var būt daudz un dažādi aizspriedumi un problēmas, kāpēc viņš nevēlas izpalīdzēt.

Kāpēc neviens neraksta par to, ka šodien kāds palīdzēja iecelt koferi vai atvēra durvis? Runa ir par to, kas ir norma un kas pēc tam ir labi un slikti.

Livingston:

Nu ko lai saka - nepareizā darbā strādājiet, nepareizā rajonā dzīvojiet un nepareizās vietās apgrozieties, meitenes! Ne jums durvis ver, nedz randiņi izdodas un pat grāmatveikalu piedāvājumi nepareizi :D

Zane:

Livingston:
Un kāpēc tā mocīties, lasot bābu žēlabas par grūto dzīvi? :P

Livingston:

Cilvēki ar pozitīvāku domāšanu to uztver kā izklaidi nevis mocībām :)

Zane:

Livingston:
Man ir ārkārtīgi pozītīva domāšana, dārgais draugs. Uzjautrinoši ir tas, kā daudzi uzvelkas, lasot pusnopietni rakstītus tekstus (un šis nav domāts konkrēti par tevi).

Livingston:

Piezīme vietā, jo es arī neuzvelkos pusnopietni izsakot pusnopietnus komentārus.

Bet, spriežot pēc tā, ka man paziņu lokā ir vairākas brīvas meitenes, bet neviena brīva džeka - meitenēm dzīve tiešām ir sarežģītāka.

Ieva:

Kopš kura laika brīvas meitenes statuss ir ekvivalents sarežģītai dzīvei?

Livingston:

tikai viens no aspektiem ...

Post a comment


Reklāma

Šī bloga lieldraugs:
Burti

August 2011

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31      
Powered by
Movable Type 3.34