Rozaa burti

Viena no lietām, kas, strādājot šajā uzņēmumā, mani padara mazliet nervozu, ir šeit valdošā mūžīgās apkampšanās kultūra. Nē, ne tā ka katru dienu visi, kas nāk uz ofisu, viens otru apkamptu, bet, piemēram, aizbraucot kaut kur un satiekot cilvēkus no citiem ofisiem vai vadības visiem vajag vienam otru apkampt gan satiekoties, gan atvadoties. Nezinu, vai nu audzināšana vai kas, bet mani tas nebūt nesajūsmina, cilvēkam ir man ļoti jāpatīk, lai man gribētos viņu brīvprātīgi apskaut. Bet izvairīties īsti nevar, jo labāk mazliet pārkāpt sev pāri, nekā būt vienīgajai no, teiksim, 10 cilvēku grupas, kas nevis visus apskauj tāpat kā pārējie, bet pieklājīgi paspiež visiem roku. Kā laikam var nojaust, visi tie kampēji nav latvieši, man vispār šķiet, ka latvieši ir tādi mazliet vēsāki, ar lielāku vēlmi savu privāto telpu pasargāt no visiem, kam tur gribas iekāpt.

Nē, diemžēl stāsts nav par to, ka kāds džentelmenis mani būtu aizvedis romantiskā nedēļas nogalē uz kādu skaistu pilsētu.

Biju Kijevā darba lietās. Ļoti skaista pilsēta. Nu, vai vismaz es biju trāpījusi pareizajā rajonā un pareizajā diennakts laikā (vēlu vakarā, kad viss izgaismots). Milzīgas, skaistas ēkas, viss liels un plašs. Vēl rodas priekšstats, ka viņiem ļoti patīk McDonalds, jo tie ir uz katra stūra un ļoti uzjautrinoša likās ļoti daudzu anglisku vārdu ukrainiskošana dažādos nosaukumos (piemēram, iestāde Kофе Xaуз). Kijevas kolēģis savukārt izrādījās īstenākais džentelmenis, kādu vien man ir nācies sastapt. Un visa sāls nevis tajā, ko tieši viņš darīja (jo tās bija visas klasiskās džentelmeņu lietas - panesam koferi, atveram durvis, palaižam pa priekšu, uzvelkam mēteli, atveram mašīnas durvis utt.), bet kā tas tika darīts - ļoti neuzbāzīgi, nesamāksloti un ar patiesām rūpēm, uzreiz pamanot, ja kas ir vajadzīgs. Ehh.. ja visi vīrieši zinātu, kā sievietes tādas lietas novērtē.. Pie tam tas taču galīgi nav sarežģīti, manuprāt. 

Dārgās dāmas, lūdzu, pastāstiet, kur jūs ejat taisīt manikīru. Man kaut kā nav izdevies atrast vietu, kur patiktu tik ļoti, lai gribētos atgriezties.

Vietas, kur pēdējo pāris mēnešu laikā ir gadījies būt: 

1) Salons Maija, Valdemāra un Dzirnavu ielas stūris. Manikīrs tiek taisīts mazītiņā telpā bez logiem. Esmu tur bijusi 2x un meistares abas reizes bija krievietes - viena ar ļoti vāju latviešu valodu, otra strādāja ļoti lēni.

2) Kolonna Valdemāra centrā. Ne ar ko īpašu nav iespiedusies atmiņā tā vieta, bija daudz maz ok. Milzu priekšrocība - atrodas vienā ēkā ar manu darba vietu.

3) Rudais Mac, atrodas Zelta Boulingā. Kādreiz tur strādāja meistare, pie kuras es regulāri gāju - strādāja ātri, ļoti labi un varēja ar viņu papļāpāt. Patika man tur, bet tā meistare tur kādu laiku nav manīta un tur vienmēr ļoti laicīgi jāpierakstās, savukārt es tik labi savu laiku plānot nemāku un parasti gribu tūlīt un uzreiz.

4) Kolonna u/v Centrs 5.stāvā. Man patika, meistare trāpījās laba. Milzu mīnuss - atrašanās vieta; jāmeklē, kur mašīnu nolikt un tur to izdarīt bieži vien nav viegli.

5) Salons viesnīcā Islande. Kad ienācu, administratore bija tik aizņemta sarunās ar vienu no meistarēm, ka ļoti veiksmīgi mani krietnu laiku ignorēja. Meistare bija krieviete, bet godam visu laiku centās uzturēt sarunu, kas gan iznāca diezgan smieklīgi, jo viņa to vien darīja, kā radīja dažādus jaunvārdus latviešu valodā. Prese bija tikai krievu valodā vai arī vecas Ilustrētās zinātnes. Vēlmi atgriezties viss tas pasākums neradīja.

6) Kolonna iekš t/c Spice. Vienīgā labā lieta - tuvu mājām. Administratores mūžam skābā seja ir kaut kas absolūti fenomenāls, var redzēt, ka dāmai dziļi riebjas viņas darbs. Ir man sanācis tur būt 2x uz manikīru un pāris reizes pie friziera. Kvalitāte ļoti laba, bet meistares abas reizes bija krievietes un ļoti nerunīgas, viena no viņām arī ļoti skāba un nepārtraukti pārbaudīja īsziņas mobilajā. Vispār personāls tāds neatsaucīgs, pārsvarā visi kaut kādā palīgtelpā dzer tēju un trin mēles.

7) Baltic Nails Studio t/c Olympia. Biju tur kaut kad pasen un tad vēlreiz (laikam jau pēdējo) - šovakar. Kopš pirmās reizes viņi mani bija sadusmojuši ar to, ka regulāri sūta īsziņas ar saviem fantastiskajiem piedāvājumiem, lai gan es nekur neesmu norādījusi, ka vēlos tādas saņemt; mans mobilais tika piefiksēts, kad pierakstījos. Divas reizes ar viņiem esmu veikusi telefoniskas pārrunas par to, ka man ir tiesības nesaņemt spamu. Bet nu šodien tomēr tur ietrāpīju. Nepatīk, ka tas pasākums ir lielveikalā, kur garām staigā daudz cilvēku. Meistares to vien dara, kā aprunā priekšniecību, apmeklētājiem īpašu uzmanību nepievēršot. Manikīru ar visu lakošanu man uztaisīja 20 minūtēs, varat tikai iedomāties kādā kvalitātē.. Pēc mana pieprasījuma meistare man vēl nagus pārlakoja, bet es nejutu sevī spēku ar viņu cīnīties par pakalpojuma kvalitātes jautājumu. Viss tas beidzās ar to, ka dabūju 50% atlaidi un kaut kādu VIP karti, bet nu cerams, ka man pietiks prāta tur vairs neatgriezties. 

Tādi, lūk, pīrādziņi. Kā nu būt, ko nu darīt?

Tā ir šīs dienas dominējošā sajūta. Vakardienas pokera pasākumā ruma manā kolā noteikti bija par daudz. Tā ka man, gluži tāpat kā Ingai, vismaz šodien ir vēlme nākotnē nopietni ierobežot savu alkohola patēriņu.

Starp citu, ļoti jums gribu pastāstīt kā man gāja zemē, kur gandrīz visus vīriešus sauc par Muhamediem, kur spīd saule un kur ir pilnīgi citas zvaigznes kā pie mums. Bet pašlaik spēka nav - vēlāk.

Un vēl - šogad man pirmo reizi ir vēlme uztaisīt jaunā gada apņemšanos sarakstu. Daļu, iespējams, arī šeit nopublicēšu, lai sevi labāk disciplinētu.

Un vēl. Šodien biju pie firziera un man ir visīsākie mati, kādi man jebkad ir bijuši. 

Un tā nu tas 2007. ir strauji pietuvojies savai izskaņai... Briljants gads, gribas teikt :)

Lai jums (mums) visām nākamais paiet vēl interesantāk! Un cita starpā - lai sanāk saglabāt skaidro saprātu. Un neaizmirst, ka šad tad der sanākt kopā un parunāt visādas jaukas muļķības, kā mums tas šogad (vairāk gan gada pirmajā pusē) dažreiz izdevās.

Katrā ziņā mana vēlēšanās 2008' - lai laiks ritētu drusku lēnāk.