Traki, ka tas vecums tiešām nenāk viens... Ja agrāk man viss tas bazars par saules trūkumu, Latvijas pretīgajiem laikapstākļiem un nelabo klimatisko joslu likās tukšas runas, tad pēdējās nedēļās es pati par to vien domāju. No rīta celies - aiz loga kaut kas nesaprotami pelēks, enerģijas - 0. "Pamostos" es tikai ap 14-15 dienā, vismaz pievakarē var drusku kaut ko lietderīgu padarīt. Visā visumā negribas neko un nevienu, grūti savākties pat pieklājīgā skatā no mājas iziet. Ko lai dara, kā lai pārlaiž nākamos 4 mēnešus, kamēr kļūs gaišāks?
Comments (5)
Ehhhh...vienīgais, kas glābj ir mīlestība :)
Posted by Aiva | November 21, 2007 2:34 PM
Posted on November 21, 2007 14:34
Mīlestība kniebj sānā, ķircina & sauc to par slinkumu :)
Posted by Agnese | November 21, 2007 3:33 PM
Posted on November 21, 2007 15:33
Es patiesībā piekrītu gan Aivai, gan Agneses sānā kniebjošajai mīlestībai.
Bet vispār novembris esot depresīvākais gada mēnesis, un cilvēkam vajag vairāk saules.
Turās!
Posted by Ieva | November 21, 2007 4:12 PM
Posted on November 21, 2007 16:12
Muļķības, Ieviņ! Novembris gandrīz jau pagājis, bet no depresijas ne smakas! Tas gan droši vien izskaidrojams ar manu nenormālo nogurumu iepriekšējos trīs mēnešos, toties novembrī jūtos atkal kā cilvēks :))
Posted by Barba | November 21, 2007 6:52 PM
Posted on November 21, 2007 18:52
N vienmer milestiba glas, citreiz ta var ieves ari postaaa...
Posted by azuiop | February 1, 2008 1:51 PM
Posted on February 1, 2008 13:51