Ir pāris situācijas, kurās es uzvedos pilnīgi paranoiski, bet es nespēju sevi nostopēt:
- Lai arī vienmēr aizslēdzu durvis uzreiz, kad ieeju dzīvoklī, vienalga katru vakaru pirms eju gulēt, aizeju pārbaudīt, vai durvis ir aizslēgtas. Lieki, protams, piebilst, ka aizslēgtas ir vienmēr.
- Ja kaut kur jāceļo, vienmēr 10x pārbaudu, vai man līdzi ir pase un biļetes. Pat tad, ja pirms 15min jau esmu skatījusies, vienalga pārbaudu vēlreiz.
- Ja pirms teātra izrādes esmu izslēgusi telefonam skaņu, vienalga vēl vismaz 3x man jāpaskatās, lai es būtu pārliecināta, ka tiešām to esmu izdarījusi.
Un, nē, nav tā, ka es in general būtu paranoiska būtne, tas man tikai klikšķis uz pāris situācijām. Tajā pašā laikā es mierīgi varu uz dienu atstāt ieslēgtu gludekli vai, piemēram, aizmirst aizslēgt mašīnas durvis
Comments (4)
Man tas pats ir ar gludekli kopš tās reizes, kad patiešām arī viņš nebija izslēgts. Un ar mašīnas aizslēgšanu tas pats - desoju atpakaļ skatīties...
Posted by Elīna | October 10, 2007 9:12 AM
Posted on October 10, 2007 09:12
man patiesībā arī tā ir. par visām tev minētajām lietām. plus, gludeklis un pārējie štrunti. es 10 reizes dienā pārbaudu vai man somā vēl ir mašīnas atslēgas. sviests! pašai riebjas, bet izdarīt neko nevar. nezinu gan vai tā ir paranoja. jāatrod cits apzīmējums, piemēram, nebeidzams nemiera stāvoklis...
Posted by Anda | October 11, 2007 9:23 AM
Posted on October 11, 2007 09:23
Man tā ilgi bija ar dažādu pasākumu un transportu biļetēm. Bet iemācījos nomierināties, un nu jau tās velku laukā tikai, lai atrādītu. :)
Posted by Shadowbird | October 15, 2007 1:38 PM
Posted on October 15, 2007 13:38
Taa ir neiroze. Droshi vien arii rokas biezhi mazgaa. Paranoja ir kaut kas baisaaks. Gan jau viss buus labi.
Posted by Ragnarok | November 7, 2007 12:41 PM
Posted on November 7, 2007 12:41