Rozaa burti

Heh, šitas vairāk izskatās pēc tāda kā kosmētikas lietošanas un pie sevis pierašanas ar kosmētiku uz sejas apburtā loka :) Respektīvi - jo tu mazāk krāsojies, jo tu pats un apkārtējie pierod, ka tieši tā tev jāizskatās un otrādi. Tici man, ja tu vispār nekrāsotos, tu šorīt liftā nesabītos, jo izskatītos kā parasti, un neviens kolēģis nepadomātu, ka tev kaut kas nav kārtībā..
Man atkal tagad ir praktiski nekrāsošanās periods, pašai liekas, ka viss OK, taču ik pa laikam, paskatoties darba tualetes spogulī, saprotu, ka ātri jāskrien pēc kāda šmiņķa...jo nu kaut kā neizskatās...laikam jau sanāk, ka gan sevi, gan apkārtējos pieradinam pie sava izskata un atļaujties paslinkot paliek arvien grūtāk :)

Uhhh...man liekas, ka šitas ir vispār tikai mans otrais komentārs šinī burvīgajā lapā :)

Piekrītu Aivai, ka pie vizuālā izskata vienkārši pierod, kaut gan nevar noliegt,ka pirms kaut kāda laika iztiku tikai ar acu zīmuli un tušu, bet tagad ir tā, ka daudzas lietas, ko lietoju dod nevis krāsošanās efektu, bet tīri "neslimāku" efektu - pūderis šur tur, spīdums vaigiem u.t.t.. un skaties, ar laiku sāk uztraukt tā sasodītā kakla āda :)

Starp citu, nesen piefiksēju, ka agrāk nēsāju somiņā tikai roku krēmu un lūpu spīdumu, bet tagad - roku krēmu, sejas krēmu, acu krunciņu krēmu...un domāju, ka ar katru gadu šis sarakstiņš papildināsies...nu pazūd tas sejas svaigums, to arī, protams, nenoliegt! :)

Jo vairāk krēmojas (ar aizvien stiprākiem un dārgākiem krēmiem), jo slinkāk āda pati izstrādā vajadzīgās vielas.
Man, personiski, ir elementārs slinkums katru rītu krāsoties. Tajās dienās, kad paredzēta tikšanās ar īpaši smalkiem ļaudīm (nu, nopietniem, pieaugušiem, lietišķiem:))un ir vajadzības izskatīties drusku vecākai, tad mans maksimums ir tuša. Maksimuma maksimums - vēl acu zīmulis un ļoti reti pūderis (ja sen nav būts solārijā).

Too much work, too litle fun.
Must change.

Es arī iegādāšos tonējošo sejas krēmu, lai kolēģiem mierīgāks prāts :)