Mani bankas pārdzīvojumi laikam tik ātri un viegli vis nebeigsies. Šodien cēli iesoļoju Spices HB filiālē. Tūlīt gan tikpat cēli arī izsoļoju ārā, jo līdz manis paņemtajam numuriņam ir jāgaida vēl 20 citi numuriņi. Laiku līdz savam numuram, protams, pavadīju liederīgi, BET (pārsteigums, pārsteigums) jaunas drēbes iepirka tikai māsa, ar ko kopā pa veikaliem staigājām. Tātad pienāk mans numurs un es gribu izdarīt 2 lietas:
1) Palielināt savu naudas pārskaitīšanas dienas limitu (jo šodien, rodoties vajadzībai pārskaitīt lielāku summu, atklājās, ka es to nemaz nevaru izdarīt tādā apjomā, kā vēlos);
2) Izdarīt kaut ko ar to sasodīto kredītlīniju.
Razmečtalasj.
Pirmkārt, dienas limitu man var samainīt tikai:
a) mana filiāle, kas strādā līdz 17:00;
b) cita filiāle, BET tikai manas filiāles darba laikā (tātad līdz 17:00), jo, redz, vajagot apstiprinājumu.
Es nevaru pat uzrakstīt iesniegumu par to, ka es vēlos šādu lietu izveikt, to es varu darīt TIKAI savā filiālē. Tiešām ļoti pretimnākoši un ērti, neko teikt.
Otrkārt, kredītlīnijas procentus man tiek piedāvāts samainīt uz 19 (ATKAL!). No šī laipnā piedāvājuma gan es diezgan nelaipni atteicos. Labi, man tiek piedāvāts rakstīt iesniegumu par ieskaitīšanu Zelta klientu smalkajās aprindās. Uz jautājumu, uz cik tad procentiem es esmu sacērējusies un manu atbildi, ka ap 12-13, man tiek atbildēts, ka "meitenīt, maksimālais ko var dabūt, ir 15%, redz kur tas ir rakstīts brošūriņā". Ap šo laiku es zaudēju gandrīz visas pēdējās pieklājības paliekas.
Es, protams, saprotu, ka dižajai HB ir absolūti nospļauties par to, esmu es vai neesmu viņu klients. Bet ja es tuvākajā laikā neizsitīšu no viņiem tos vismaz 13%, tad es mainu banku. Tagad jau tas ir principiāli.
Turpinājums sekos.. It ain't over till it's over.