Rozaa burti

Tā kā sakarā ar smalkiem pasākumiem šonedēļ bija nepieciešamība steidzīgi atrast kādu, kurš varētu uzņemties šefību par manu galvas rotu - matiem, pie sevis nodomāju, nu labi, kas par to, ka mans iemīļotais frizieris nav pieejams, ņemšu, izaicināšu likteni un pierakstīšos pie kāda cita, nu tīri tā, profilakses pēc. Nu un tad arī attiecīgi dabūju profilaksi pēc pilnas programmas - sākot ar apdedzinātu galvas ādu (un ne jau no krāsas vai balinātāja, bet gan no karta ūdens (!!!), jo frizierīša matu mazgāšanas asistentei gadījās kļūme uz ko saņēmu vienu vienīgu ''vai!''), kas manī pamodināja niknu lapseni un tad tikai sākās. Nekādu friziermeistara ieteikumu, nekādas izpratnes vai vismaz mazākās nojausmas par manu būtību, vēlmēm un organisko nepieciešamību pēc kārtīgas, gludas galviņas. "Nu ko tad Jūs īsti gribat, kā Jūs domājat, kā Jums liekas?" - bija visbiežāk uzdotie jautājumi šo 3 stundu laikā. Nu vai es friziere, ka man jāņem rokā šķēres un jārāda priekšā?? Manuprāt, pietiek, ja norādu uz to, kas ir vēlamais variants un tālāk jau ir viņa iniciatīva attiecībā uz manis izdaiļošanu. Beigu beigās, protams, es arī spēlēju frizieri un diriģēju parādi, jo pats meistars nesaprata neko ne par kādu naudu (izņemot, protams, manu atsāto summu, kas bija šokējoši liela un pašlaik uzskatu to par vienu no neveiksmīgāk ieguldītajiem latiem pēdējā gada laikā).

Tad gribu es Jums pateikt - nevajag izaicināt likteni un paļauties uz nepārbaudītām lietām un noteikti sākumā notestēt abpusējo ķīmiju un jūtu saderību ar māsteru, ja nē, varēsiet kā es - spēlēties frizieros un beigās visus piebeigt ar saņemto negatīvo emociju vilni. Fui!