« Vārds | Main | Par Pozitīvo festivālu »

Meža kaķis, zilumu kaķis

Nezināmu iemeslu dēļ man pēdējā laikā sanāk rakstīt vairāk par sportiskām aktivitātēm nevis "rozā" lietiņām un tā arī attiecīgi šoreiz.

Nesen secināju, ka volejbola guru no manis nesanāks noteikti, tāpēc pārmaiņas pēc mēģināju sevi testēt fiziskās izturības jomā "Meža kaķī" Ventspilī (nezinātājiem varu ar lepnumu pavēstīt, ka no ticamiem avotiem saņemtā informācija liecina, ka Siguldas "Kaķis"salīdzinot ar šo "Kaķi" ir vienkārši nieks). Kopumā jāsaka, ka rezultāts nebija nemaz tik peļams, bet roķeles trīcēja pamatīgi. Un tomēr ir arī manī dažas vājības palikušas, jo pēdējai, melnai, trasei pat visrū neskatījos, jo skatīties kaut kur un vēl piedevām kaut ko ieraudzīt nemaz tik viegli nebija, ņemot vērā cīņas laikā iegūtas traumas - atdauzītu degunu, kas, attiecīgi, iespaidoja arī redzi un ieilgušu tirināšanos striķī, kas pēc tam lika visu uzmanību koncentrēt uz saspiesto kājstarpi (pēc mežonīgā Tarzāna lēciena). Rezumējot to visu Jums iesaku nekad neiet nezināmā trasē pirmai, lai arī cik ļoti gribētos pierādīt, ka visu māku un varu un vispār esmu pati foršākā, jo pretējā gadījumā viss var beigties... tieši tā - ar saspiestu kājstarpi un pamatīgu zilumu tur pat.

TrackBack

TrackBack URL for this entry:
http://blogs.burti.lv/mt/mt-tb.cgi/213

Comments (3)

Zane Nuķe:

Man trauma tikai morālā - gandrīz jau uz bimbāšanu pavilka pirms tā Tarzāna lieciena, bet neko - saņēmos tomēr.

Elīna Dūče:

Katrā ziņā no mums neviens nebija tik izmisis kā mazā meitene :)

Tā ir - Ventspilī grūtāk, Siguldā - skaistāk. Man, kā cilvēkam ar kaut kādu vieglas (vidējas?) pakāpes akrofobiju Ventspils "tarzāns" prasīja vismaz minūtes piecas, kamēr saņēmos. Toties adrenalīns - kā pēc orgasma. :) Jau atceroties vien pulss paātrinās. :D

P.S. Es gan izgāju abās vietās visas trases, ventspilī sarkano arī divreiz, jo pēc melnās izrādījās, ka vēl ir 15 minūtes laika. :)

Post a comment