Šorīt, veicot ikrīta rituālu - matu fēnošanu, sāku domās vākt statistiku par to sieviešu kārtas pārstāvju, kuras es varētu saukt par vairāk vai mazāk tuvām draudzenēm, statusu. Un kas beigās atklājās... Tātad rezultāti:
no 9 respondentēm:
3 - precējušās
2 - saderinājušās
1 - jaunā mamma
atliek 3, kuras nepieder nevienai no šīm kategorijām un es tai skaitā. Tagad nezinu ko domāt, jo esam mazākumā.
Šādu vēlmi veikt pētījumu izraisīja vakardienas notikums, kad man, neslēpšu, par diezgan lielu pārsteigumu acu priekšā tika nozibināts saderināšanās gredzens. (Ne jau mans, protams :)Lēmums no topošā vīra puses esot pieņemts brīvprātīgi, ar pārliecību par šāda soļa nepieciešamību un abpusēju vēlmi. Tas viss, protams, ir lieliski, tomēr radās nelielas pārdomas par to, cik ilgs laiks paiet, kamēr pāris vispār nonāk līdz šādam notikumu pagriezienam. Nesen kaut kur lasīju, ka ja pāris neapprecas pirmā kopdzīves gada laikā, tad šī iespēja samazinoties par 65%. Ja šada statistika ir patiesa, tad man atlikuši vairs tikai nožēlojami 35%... :)
Respektīvi mans dienas jautājums ir: Cik ilgam laikam jāpaiet, lai ar pārliecību varētu apgalvot, ka tagad esam gatavi stūrēt laulības ostā, sasiet rokas ar prievi un dzīvot nost, kamēr paliksim veci, krunkaini un beigu beigās arī kopā zem piemājas bērza nomirsim (Protams, var apgalvot, ka atkartīgs no individuālām izjūtām, taču gribu dzirdēt patiesus, konkrētus datus).
Comments (14)
Jautājums ir neatbildams, manuprāt, jo gadās ļoti jau nu dažādi. Es zinu gan laimīgus pārus, kas ir precējušies pēc pāris mēnešu pazīšanās, gan tādus, kas pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem.
Tam, ka iespēja apprecēties samazinās līdz ar kopā nodzīvoto gadu skaitu, gan varētu piekrist. Tev gan galīgi nebūtu par ko uztraukties, tik ilgi jau jūs kopā nemaz neesat :)
Personīgi man liktos, ka agrāk kā pēc gada kopdzīves par precēšanos domāt nevajadzētu, nu nevar cilvēku tik labi iepazīt pāris mēnešu laikā.
Posted by Zane Nuķe | June 12, 2007 11:41 AM
Posted on June 12, 2007 11:41
He he ;) Tikko viens paziņa aprecējās ar meiteni pēc 1 mēneša draudzības.
Tuvākajā laikā precēsies paziņa, kurš ar draudzeni nodzīvojis kopā jau 7 gadus un viņiem ir maza 6 gadīga meita.
Vienkārši jāļauj vīrietim nedaudz nobriest... Un, ja jau tik daudz ir nocirsts kopā, tad var izturēt arī laulības ;)
Posted by koko | June 12, 2007 11:44 AM
Posted on June 12, 2007 11:44
koko - tur jau tas triks, nevis lai būtu "jācieš" :)laulības, bet gan lai tas būtu kā motivējošs, foršs pasākums, ierosināts abusēji.
Posted by Elīna Dūče | June 12, 2007 11:54 AM
Posted on June 12, 2007 11:54
Arī tam ir jānobriest :) Es par atļaušanu vīriešiem nobriest! :)
Gribētu arī piebilst, ka man personīgi nav skaidrs pamatojums, kādēļ precētas, saderinātas un apbērnotas sievietes tiek ierindotas vienā kategorijā, bet neprecētās otrā. Neredzu nekādu loģisku pamatojumu :) Ja nu vienīgi tās saderinātās un precētās...
Posted by Elvis Kvalbergs | June 12, 2007 12:12 PM
Posted on June 12, 2007 12:12
Nu man domaat, ka dzheki ir bailiigaaki par meiteneem un vinjiem ir jaanoiet ilgaaks laiks liidz gala leemuma pienjemshanai.. Es esmu sanjeemusi 2 bildinaajumus - viens bija, kad biju paaraak jauna un nenobriedusi, otrais - tas bija tad, kad jau biju pateikusi "nee" apmeeram 5000 reizhu.. :)
Posted by Barba | June 12, 2007 12:18 PM
Posted on June 12, 2007 12:18
Barba - rādās, ka Jums tur viss bija tieši otrādi, tā ka nav tā, ka tikai puiši ir bailīgi :)
Elvi - viss ir vienā katlā, jo visas minētās kategorijas raksturo kaut kas, kas ir būtiski lielākai (uzsveru, ne visām) daļai sieviešu pēc 25iem gadiem.
Posted by Elīna Dūče | June 12, 2007 2:05 PM
Posted on June 12, 2007 14:05
Nuuu, man liekas, jo dzheks ir vairaak pieaudzis,jo vairaak vinjam jaanobriest :)
Posted by Barba | June 12, 2007 2:18 PM
Posted on June 12, 2007 14:18
tik-tak, pulkstenis tikšķ :)
Posted by rem | June 12, 2007 3:44 PM
Posted on June 12, 2007 15:44
Es patiesībā no jums visām, dāmas, iedalos vēl vienā - atsevišķā kategorijā, jo es neesmu ne precējusies, ne apbērnojusies, nedz arī man ir pastāvīgs vecis pie sāniem.
Un, jā, es nemaz īsti nezinu, kam būtu jānotiek, lai es tagad apprecētos.
Posted by Ieva Urtāne | June 13, 2007 9:41 AM
Posted on June 13, 2007 09:41
Nu tad jau vispār superīgi - mēs ar Barbu esam divas :)Bet jā, Tava kategorija arī ir izdalīšanas vērta :)
Posted by Elīna Dūče | June 13, 2007 4:39 PM
Posted on June 13, 2007 16:39
"ja pāris neapprecas pirmā kopdzīves gada laikā, tad šī iespēja samazinoties par 65%."
Un par tieši tikpat samazinās sāpīgas (emocionāli, finansiāli un visādi citādi) šķiršanās iespējamība. Kam īstenībā būtu jābūt pašsaprotami.
Posted by Shadowbird | June 14, 2007 1:34 PM
Posted on June 14, 2007 13:34
Ak šis mūžigais dalījums kategorijās? Kāpēc gan? Lasās diezgan skumji sērīgi...varbūt pārprotu. Ceru.
Un vēl skumjāk ir tad, ja šī dalīšana notiek ne vien uz papīra, bet arī dzīvē! Precētās aizvien retāk tiek aicinātas patusēt, māmiņas vispār tiek pārceltas uz citu planētu (uz kuras ir diez gan sliktas mobilo telefonu sakaru iespējas), un neprecētās izveido spēcīgu pretterorisma vienību, kas stiprinās ik reiz kad kāda no dalībniecēm iegūst kāroto gredzenu (vai uzvārdu).
Labi, ka tā nav šajā kompānijā! Atkal ceru.
Bet tā nebija atbilde uz dienas jautājumu. Mana atbilde:šī lēmuma pieņemšanai vajadzētu saitīties vien ar divu indivīdu mīlestības izpausmi, nevis ar kādu konkrētu testa pārbaudes laiku.
Posted by Lienīte | June 17, 2007 12:15 AM
Posted on June 17, 2007 00:15
Un kas tieši šajā statistikā ir šokējošs? Tas ka tikai viena no 9 ir māmiņa?
Posted by Lienīte | June 17, 2007 12:18 AM
Posted on June 17, 2007 00:18
Lienīte - šokējošs ir nevis tas cik un kura ir precēta, mamma u.t.t., bet gan tas, ka man liekas, ka pavisam nesen vēl neviena no manām draudzenēm nebija ne vienā, ne otrā kategorijā un pārsteidzoši ir tas, cik ātri iet laiks un viss mainās. Un nē, jālasa bez skumju pieskaņas, tā drīzāk tāda fakta konstatēšana.
Posted by Elīna Dūče | June 17, 2007 11:44 AM
Posted on June 17, 2007 11:44